Esmu kļuvusi slavena. Savādi. Cilvēki uz ielas nāk klāt. Vēl savādāk.
Un vēl esmu kļuvusi vēl lepnāka. Ja man atsūta vēstuli ar tekstu: kā ar Tevi var sazināties, es ne tikai domās vien nosaucu cilvēku par idiotu.
Fui, tas viss ir ļoti jocīgi un es šaubos, vai man tas patīk. Jo visam tam ir visvisādas puses, ir daudz labo pušu, bet ir arī sliktās... (es dzīvoju daudzdimensionālā pasaulē, kur var būt vairāk par 2 pusēm )
Bet varbūt... tikai tam nav ienaidnieku, kas neko nedara... Un ja jau es kaut ko daru, tad vēlos arī, lai tas kādu ietekmē. Aplaimo, traumē, sagrauj vai ceļ - tas atkarīgs vairāk no viņiem. Es nevienam virsū neklūpu. Paši nāk.
Eh, cilvēkam jau nekad nebūs labi, ne..?