Nefermerita


Mežs, tas, kurš mans

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Mežs - tas ir kaut kas liels, daudz lielāks par jebkuru atsevišķu mežu. Mežs ir ļoti daudz kas.
Šodien pirmo reizi šajā pavasarī braucu pa mežu. Daudz kur vēl ir ledus, sniegs, mežezers aizsalis, visur netīrs... Bet tas ir mežs, vienalga, ka pilsētas, vienalga, ka pilns cilvēku, vienalga, ka netīrs. Mežs - tā ir ideja, un tā ir iekšējā pasaule. Zemapziņa, virsapziņa, abi kopā un tā pa īstam neviens no tiem.
Ja mežs tevi ir pieņēmis, tu vari iet pilnīgi visos mežos, tevi mīlēs. Un tomēr - katrai mazai ieplaciņai kaut vai Rīgas mežā, ir kaut kas savs.
Šodien braucu pa meža celiņu, klausījos priedēs, nedaudz baidījos no kāzojošiem suņiem, padauzīju ezera ledu ar kāju.
Tiku tuvāk sev, pašam sākumam. Beidzot.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry