Tāpat es šeit neiederos. Labāk ir pārgriezt to pēdējo iekšējās pasaules artēriju, lai jau plūst... Tāpat nav iespējams to visu savākt vairs kopā... varbūt, kamēr asiņu vēl pietiks, uzplauks no tā visa vēl kāds ziediņš, varbūt kaut ko uzrakstīšu, varbūt kaut ko uzzīmēšu, varbūt vēl būs kāds, kam manis pateikts vārds nozīmēs ko vairāk par rudens skartas lapas čabēšanu zem kājām. Priekš kam kaut ko censties, turēt, nepadoties, ja viss tāpat ved tikai uz vienu... Palēnām, pamazām... skaisti... asiņaini... |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |