Nefermerita

Nekas nav mūžīgs, tikai mīlestība ir mūžīga. Nekas nevar pastāvēt pārāk ilgi, jo radīt var tikai tā kuce mīlestība. No radīšanas neizbēgsi.

Nespēju paciest neko, kas ir obligāti. Šī dzīve skaitās obligāti un tieši tas visvairāk besī. Ja tu nedzīvo, tevi atkal un atkal noliek tajā pašā vietā. Varbūt jā, un varbūt arī nē, bet tas jā ir pārāk biedējošs. Varbūt labāk tikt ar visu galā pirmajā reizē? Bet no otras puses... Varbūt, ka tik ļoti obligāti tas nemaz nav, un var atrast spraudziņu uz neko, ko iešmaukt.

Pēdējais līdzeklis sevis glābšanā izrādījās skaists. Viņa ir gudrāka, nekā mēs domājām, viņai tikai vajadzēja laiku novērot un izanalizēt. Par viņu nedrīkstēja runāt, kur nu vēl otro reizi pēc kārtas tik daudziem cilvēkiem. Varbūt... tieši vajadzēja runāt... par mani? :D

Tāpat es šeit neiederos. Labāk ir pārgriezt to pēdējo iekšējās pasaules artēriju, lai jau plūst... Tāpat nav iespējams to visu savākt vairs kopā... varbūt, kamēr asiņu vēl pietiks, uzplauks no tā visa vēl kāds ziediņš, varbūt kaut ko uzrakstīšu, varbūt kaut ko uzzīmēšu, varbūt vēl būs kāds, kam manis pateikts vārds nozīmēs ko vairāk par rudens skartas lapas čabēšanu zem kājām.
Priekš kam kaut ko censties, turēt, nepadoties, ja viss tāpat ved tikai uz vienu... Palēnām, pamazām... skaisti... asiņaini...