zanzibra -

kopš sestdienas esmu jau mājās-mājās, bet attapties īsti nevaru vēl joprojām. kaut kāds mītisks nogurums. piektdien, savukārt, jābrauc uz Cēsīm, kas nozīmē, ka pāris pirmās mācību dienas nokavēšu.

kreisās kājas mazais pirkstiņš vēl joprojām ir zilgans, nedaudz uztūcis un ejot sāp. varbūt lauzts, varbūt nē. nu, ja arī ir lauzts, tad nekādiem ģipšiem un rentgeniem man pirmkārt nav naudas, otrkārt es nevaru neko no šitajām lietām atļauties jau augstāk minēto Cēsu dēļ. tā ka pirkstiņam nāksies sadzīt pašam no sevis.