zanzibra - Kino

Iet vienai pašai uz kino ir sasodīti forši!

Ja man būtu nauda, tad es to darītu, iespējams, pat katru nedēļu.

1kārt - nav jācenšas un jāmeklē cilvēks ar kuru iet, jo lielākā daļa no Jums, mani draugi, parasti ir aizņemta.
2kārt - vari ēst popkornu cik vien cūcīgi gribi, un, filmas skaļākajos momentos, vari sūkt kōlu kā bērnībā [nu, ar tām skaņām, kas rodas sūcot pa salmiņu, tad, kad kōla iet uz beigām (jā, es reti kad kaut ko jēdzīgi māku paskaidrot)]. Un, vari pat pūst gaisu iekšā kōlā, radot foršos burbulīšus un neviens tevi nepazīst un visiem vienalga cik bērnišķīgi uzvedies.
3kārt - ja nu galīgi paveicas un sēdi viens pats visā rindā, turklāt, tev priekšējās rindās arī neviens nesēž, kā man tas gadījās, tad ir fantastiska sajūta - kinoteātris pieder tev vienam pašam.
4kārt - vari mierīgi pieķert sevi sēžot muti vaļā. Un nevienam nekas nav jāsaka.



P.s. Maikls Džeksons tomēr bija un palika dīvains cilvēks, kura mīļākais teiciens, šķiet, bija "God bless you!". Tomēr jauki.
P.p.s. Koncerti Londonā tiešām būtu bijuši graujoši.