zanzibra -

Reizēm kaut kā baigi gribas padoties. Tā vienkārši ņemt un apgulties kaut kādas upes vai ezera krastā. Vai vēl labāk jūras krastā un neko nedarīt, nekur necelties, neskriet. Gulēt.. ilgi un skaisti. Un gaidīt, kas notiks. Notiks visticamāk nepārāk jauka nāve, taču kad gan nāve ir bijusi jauka?
Lai nu kā - ir štabeļami ko darīt, bet īsti nekas nedarās (ohh... vismaz viena lieta palikusi nemainīga)

Ir pēdējā mēneša laikā ir atrasti pāris fantastiski cilvēki, no jaukās un plašās brālīgās Krievijas (aktieri, starp citu), kas pārsteidz gan ar savu aktiermeistarību, gan ar savu fenomenālo daudzpusību.. vienkārši fantastiski, viņi tur, Krievijā dzīvo kā tādi mūsdienu Leonardo da Vinči. Un tagad, kad garlaikojos, iemetu vārdus vien gūglē un lasu visu pēc kārtas. Daudz gan vairs nav atlicis ko lasīt. Žēl...

Saistībā ar vienu no augstākminētajiem aktieriem (ak, jā, es laikam nepieminēju vārdus, tad nu klausaities - Иван Охлобыстин un Вадим Демчог), ir atrasts arī vienkārši no kājām, rokām nost gāzošs, jumtu raujošs izklaidējoši informatīvs radioraidījums (jā, jā, tajā pašā Krievijā), kas saucas Фрэнки-шоу un nav nekas cits, kā vien Прямая транслация из сумашедшего дома!

Nekas jau daudz... bet Krievijas plašumi man tomēr patīk, un tur tomēr dzimst ģeniāli cilvēki. Un es te atrunāšu, ja, nejaukt manu Krievijas patikšanu kopā ar visādām okupācijām, politikām un tamlīdzīgi. Mani vienkārši tā zeme fascinē. Un krievu valoda man arī patīk.. atšķirībā no franču valodas, kas man uzdzen gandrīz vai fizisku nepatiku.