zanzibra -

Iztīriju istabu. Tagad vāru zupu. Slinkums mani pēdējā laikā ir pārņēmis neiedomājamos apmēros. Un es viņam ļauju. Līdz rītdienai. Šodien vēl var slinkot, sākot ar rītdienu gan vairs nē. Darāmie darbiņi krājas kaudzē, kura nerūk.
Zupai vajadzētu būt garšīgai. Vispār, ir noticis tik daudz, ka man pat ir grūti atcerēties kaut ko, ko vērts pastāstīt. Biju fukšos. Diezgan dalītas emocijas par to pasākumu. Sīkāk izplūst negribas. Bija jau jauki. Katrā ziņā zvērests, ko dekāns lasīja, bija ļoti foršs. Viena no lietām, kāpēc par fukseni ir dalītas emocijas ir pašpārvalde. Es te tagad netaisos izlikt žulti, taču man šķiet, ka viņi vairs nav savu uzdevumu augstumos un šobrīd vairāk izskatās pēc savējo tusiņa, nevis studentu pašpārvaldes.. viņi vairs nav studentiski.
Lai nu kā, mana zupa drīz būs gatava. Tā kā ja pēc ēšanas uznāks vēlme atgriesties virtuvē, lai tvertu internetus, tad kaut ko vēl ierakstīšu. Nav jau tā, ka viss ir slikti. Notiek arī vairākas labas lietas. Bet tās jau nav tik svarīgas.. .Cilvēkus interesē sliktais.

ГУД – БАИ, КЕННЕДИ!