Bet mums nav stresa - mums ir fotogrāfijas!
« previous entry | next entry »
May. 11th, 2010 | 11:30 pm
music: Chinawoman - Aviva
briesmīgi sen te nekas nav rakstīts.
un atkal ir briesmīgi daudz darbiņu sakrājies, laika nav, bet dzīve iet uz priekšu neskatoties ne uz ko.
vakar redz Kornēlijas jaunkundze tika satikta, kas rezultējās sen nebijušā pasēdēšanā, kuras tik ļoti pietrūka. un pietrūkst vēl joprojām, pietrūkst Čaka ielas dzīvokļa balti flīzētā galdiņa, Ziedoņdārza tipinātāja un milzums citu lietu. atskatoties atpakaļ uz to, kā bija pirms pusotra/diviem gadiem, jāsecina, ka viss bija šizīgi, jokaini un vispār - sasodīti dīvaini. un lai arī reizēm tas izpaudās šo vārdu visnegatīvākajās nokrāsās, tas tomēr bija jauks laiks un pietrūkst visādu neparastu iedzeršanu un runu, un sajūtu. lai gan atgriezties tajā negribētos nepavisam, pietiek ar gremdēšanos atmiņās.
jūnijā braukšu uz Viļņu. vienalga kā, braukšu!
šodien redzēts viens sen neredzēts cilvēks un viens pusaudzisko smaidu izraisošais cilvēks. tādu smaidu, par kuru pašai smiekli nāk. bet jauki, jauki ir tā.
vispār, brīvdienas - piektdiena, sestdiena un svētdiena bija vienas no lieliskākajām dienām manā dzīvē. neskatoties uz sāpošajām kājām, rokām un sprandu. rokas un kājas vēl joprojām nedaudz sāp, bet tas pāries. sen nebija tā sāpējis. kārtējo reizi pārliecinājos, ka mūsu fakultātē ir visforšākie cilvēki un visforšākie pasniedzēji un dekāns ir vispār vienkārši lielisks. kurš gan vēl cepot desas jautā studentiem, kad tās gatavas un par to, ka atbilde tika sniegta, piesola uzreiz maģistra grādu? :D
piektdiena - nenormāli kruts gids Cesvainē. kāju sāpes pēc Cesvaines un kāds autobusā sāk dziedāt I.Pētersona hītu "Varavīksne". paliekam Alūksnē.
sestdiena - 8 no rīta pēc pāris gulētām stundām jālasa referāts. nolasu. viss jauki, nekādu otrā rīta seku. guļam. Igaunija. parādās otrā rīta sekas. vairs nav forši. secinājums - referāts tika lasīts vēl žvingulītī. sāp. karsti. paliekam Naukšēnos. izdomājam horeogrāfiju I.Pētersona hītam "Varavīksne". smiekli un alus. visi guļ. mēs spēlējam bumbu. kartupeļus dušas telpā un fotografējam smieklīgi guļošos.
svētdiena - kāds pajautā, vai es biju starp tiem, kas ieradās četros no rīta un ieslēdza gaismu sporta zālē. neko nezinu. eju tālāk. mežonīgi nāk miegs. bet man ir kōla. Kaltē, ja? braucieni, dubļi, aukstums. Rīga, gulta.
ir lērums bilžu, bet jāpagaida, kad lērums kļūs vēl lielāks un tad jāpaskatās kas un kā. varbūt kāda jēdzīga bilde arī ir.
vispār ir nenormāli forša sajūta, kaut arī daudz kas nav padarīts, un daudz kas jāsteidz darīt. galvenais jau ir sajūta.
un atkal ir briesmīgi daudz darbiņu sakrājies, laika nav, bet dzīve iet uz priekšu neskatoties ne uz ko.
vakar redz Kornēlijas jaunkundze tika satikta, kas rezultējās sen nebijušā pasēdēšanā, kuras tik ļoti pietrūka. un pietrūkst vēl joprojām, pietrūkst Čaka ielas dzīvokļa balti flīzētā galdiņa, Ziedoņdārza tipinātāja un milzums citu lietu. atskatoties atpakaļ uz to, kā bija pirms pusotra/diviem gadiem, jāsecina, ka viss bija šizīgi, jokaini un vispār - sasodīti dīvaini. un lai arī reizēm tas izpaudās šo vārdu visnegatīvākajās nokrāsās, tas tomēr bija jauks laiks un pietrūkst visādu neparastu iedzeršanu un runu, un sajūtu. lai gan atgriezties tajā negribētos nepavisam, pietiek ar gremdēšanos atmiņās.
jūnijā braukšu uz Viļņu. vienalga kā, braukšu!
šodien redzēts viens sen neredzēts cilvēks un viens pusaudzisko smaidu izraisošais cilvēks. tādu smaidu, par kuru pašai smiekli nāk. bet jauki, jauki ir tā.
vispār, brīvdienas - piektdiena, sestdiena un svētdiena bija vienas no lieliskākajām dienām manā dzīvē. neskatoties uz sāpošajām kājām, rokām un sprandu. rokas un kājas vēl joprojām nedaudz sāp, bet tas pāries. sen nebija tā sāpējis. kārtējo reizi pārliecinājos, ka mūsu fakultātē ir visforšākie cilvēki un visforšākie pasniedzēji un dekāns ir vispār vienkārši lielisks. kurš gan vēl cepot desas jautā studentiem, kad tās gatavas un par to, ka atbilde tika sniegta, piesola uzreiz maģistra grādu? :D
piektdiena - nenormāli kruts gids Cesvainē. kāju sāpes pēc Cesvaines un kāds autobusā sāk dziedāt I.Pētersona hītu "Varavīksne". paliekam Alūksnē.
sestdiena - 8 no rīta pēc pāris gulētām stundām jālasa referāts. nolasu. viss jauki, nekādu otrā rīta seku. guļam. Igaunija. parādās otrā rīta sekas. vairs nav forši. secinājums - referāts tika lasīts vēl žvingulītī. sāp. karsti. paliekam Naukšēnos. izdomājam horeogrāfiju I.Pētersona hītam "Varavīksne". smiekli un alus. visi guļ. mēs spēlējam bumbu. kartupeļus dušas telpā un fotografējam smieklīgi guļošos.
svētdiena - kāds pajautā, vai es biju starp tiem, kas ieradās četros no rīta un ieslēdza gaismu sporta zālē. neko nezinu. eju tālāk. mežonīgi nāk miegs. bet man ir kōla. Kaltē, ja? braucieni, dubļi, aukstums. Rīga, gulta.
ir lērums bilžu, bet jāpagaida, kad lērums kļūs vēl lielāks un tad jāpaskatās kas un kā. varbūt kāda jēdzīga bilde arī ir.
vispār ir nenormāli forša sajūta, kaut arī daudz kas nav padarīts, un daudz kas jāsteidz darīt. galvenais jau ir sajūta.