zanzibra - September 1st, 2010

šodien biju uz skolu. nu, ne jau tāpēc, ka man jāiet tur būtu, man universitātē vēl brīvs un savā bedrē darīt tāpat nav ko.
skola vispār forši izremontēta n'stuff. viss glauni un skaisti un vispār labāk nav kur. bērnu tikai maz. kad es vēl mācījos, tad viss zāliens bija pilns ar ļaužiem, nebija, kur stāvēt. tagad viss tāds pašķidrs.. pabēdīgi.

lai nu kā, uz šo ierakstu pamudināja vinsents  ieraksts par ziemas zābakiem un vasaras vīriešu kurpēm. droši saku tagad, ka manā laikā tā nebija. manā laikā 10. klases meitenes neģērbās kā attiecīgās senākās profesijas pārstāves. turklāt, tik bezgaumīgi.. rozā kurpes uz 15cm augstiem papēžiem [ak, jā.. nesmukas rōzā kurpes], melnas, ļoti, ļoti', ļoti apspīlētas bikses un augšā kaut kas tik sasodīti nenosakāmi pretīgs, ka skatoties kauns paliek... klausoties direktora runu un lietas, mans skatiens apstājās pie vēl vienas daiļā dzimuma pārstāves, kas, šķiet, iet 11. klasē. KĀDA VELNA PĒC IR JĀĢĒRBJAS UN JĀKRĀSOJAS TĀ, IT KĀ TU BŪTU 35GADĪGA BIZNESA SIEVIETE, KURA TURKLĀT NEIZCEĻAS AR ĪPAŠI LABU GAUMES IZJŪTU???

 

sasodīts, mūsu laikā skolā valdīja kedas un saplēsti džinsi. mēs ņirdzām par cacām, klausījāmies sasodīti lielisku mūziku, kā piemēram, Blink182, Sum41, Simple Plan un tamlīdzīgus cipariem pārbagātus māksliniekus. mēs gribējām būt emo, bet tā īsti neviens neuzdrīkstējāmies, jo visiem bija nedaudz kauns. toties mēs zinājām un vēl joprojām zinām, kā pateikt DNS pilnā vārdā un kas ir Indonēzijas galvaspilsēta.