zanzibra -

Šīsdienas bilance - neviens nav apjokots, bet mani apjokoja vienu reizi. Uzreiz pēc pusnakts, kad es biju pilnīgā pārliecībā, ka ir 31. marts, kas bija vakar. Man šķita, ka vakar ir bijis 30. marts. Vispār, nu, vienas dienas manā dzīvē trūkst. Un es pat nezinu uz ko lai noveļ vainu šajā gadījumā.

Pēdējās divās/trijās dienās ir noticis gana daudz. Divas reizes esmu bijusi pie jūras, kas ir visnotaļ netipiski, jo parasti man tur sanāk būt labi ja pāris reizes gadā, visintensīvāk, protams, tas notiek nometnē Saulkrastos. Kuru, starp citu, mēs šogad esam apņēmušās/ies iebīdīt agrākajās "pareizajās" sliedēs, jo pagājušā gada nometne bija viens liels čo za fak?. Tam ir jāpieliek punkts.

Vispār, šī nedēļa līdz šim ir izvērsusies gana interesanti, aizraujoši un jauki. Un es tagad zinu, kur Rīgā ir krematorijs. Mani sajūsmina šī doma. Nu, labi, ņemot vērā manu topogrāfisko debīlismu, precizēsim, es zinu kāds izskatās krematorijs. Nokļūt tur es nespētu. Un man ir tikai aptuvena nojausma, kur tas atrodas. Nu es varētu tādu aplīti uzvilkt kartē, kas iezīmētu attiecīgo reģionu, kurā vajadzētu būt krematorijam.

Enīvei, tagad es nododos lasīšanas priekam. Un mūzikas klausīšanās priekam. Un cerībām, ka viss pavasaris būs tikpat aizraujošs, jauks un interesants kā šī nedēļa.

P.s. Mani nepaņēma ERASMUS'ā, bet es pabeidzu skatīties savu Aizkraukles pilskalnu iekš muzeja! Tagad tikai pārskati jāaiziet aplūkot. YES!

Today, I tripped over and broke my ankle. Despite begging every passer-by for help back up, they wouldn't help me because they thought I was playing an April Fool's joke. FML