zanzibra - Post a comment

Ziniet ko es jums teikšu - būt vienam ir jauki. Nav jādomā ne par vienu, nav jāatskaitās. Vari ēst cikos vien gribi, vari ēst visus draņķus, ko gribi. Viss viens. Ja nu galīgi sagribas, vari neēst vispār. Vari iet viens uz kino, viens skatīties filmas, kurās Pīrss Brosnans sagrauj visas bērnības ilūzijas par ļoti seksīgu vīrieti un parādās kā kentaurs, un pēc pāris minūtēm vari sākt histēriski smieties. Un nav neviena blakus, kas prasa kāpēc tu smejies?

Vari viena pati sēdēt istabā un nebraukt nekur skatīties nekādus tur glupus saulrietus un saullēktus. Vari nevienam neturēt roku, vari nebūt faking sentimentāla, vari raudāt, kad gribas un neviens neprasīs - kapēc tu raudi? vai ar tevi viss kārtībā?

Vari visu.. vari iet gulēt, cikos gribi, nevis cikos grib kāds cits. Tev var būt savi noslēpumi, un nevienam neinteresē kādi tie ir, un tevi neviens nesāpina. Un galu galā, vari ne ar vienu nedalīt gultu. Paliek vairāk vietas, kur izvērsties, vairāk vietas, kur vārtīties....

Vienīgi, jā.. vienīgi, kaut kas tomēr nedaudz dur tur, krūšu rajonā