man vienkārši nav ko teikt.

man uz kājas ir zilums.
zilums ir man - uz kājas.
uz kājas ir zilums man.
zilums - viens vienīgs uz manas kājas.
un es pat zinu kur un kā (tik nezinu cikos) dabūju viņu.

vakar izgāzos tā kā vēl nekad.
sapratu, ka ir lietas, kuras cilvēki maldīgi uzskata par smieklīgām un par kurām smējos es. bet turpmāk nekad tā nedarīšu.
lai to visu saprastu man laikam bija nepieciešams tā notizloties. bet no kļūdām it kā mācās. nu to arī centīšos darīt.
...bet kauns par sevi nekur nepazudīs...

shit, es samuldējos, ka paliks siltāks. jau sasolīju pavasari, bez 5 min vasaru. un nekā. vēl nāksies padrebināties šajā ziemeļpolā. man tiešām nebūtu nekas pretī, ja tagad varētu pasēdēt parkā uz soliņa un pakarsēties saulē, izlikties, ka mācos kaut gan patiesībā tādā brīdī mācīties ir pēdējais ko varētu darīt. vienīgais sapratīgais ko tagad var darīt - dzert tēju un lēnām iemigt...

...nevainīgā zilā vagīna...

hello.... is there anybody out there? can anybody hear me?

kā man nepatīk izmeklēšanas. tas liek sajusties tādam mazam un neko nevarošam, sīkam puteklim, jo kaut kāds aparāts zin kas man ir iekšā, lai gan es pati varu tikai nojaust.
kāds nevēlas man piebiedroties sportojot? ja kas tad sāksim ar aerobiku(elementary level)... :D

no sevis apsveicu šo žurnālīti 1 gada jubilejā!

daudz kam vēl tapt šeitan rakstītam...

dīvaini, bet var pierast pat pie tādas mūzikas, kuru vērtēju agrāk kā galīgi nekam nederīgu. tas gan nenozīmē, ka iešu par to sajūsmināties, vienkārši tagad varu to klausīties bez skaļiem iebildumiem.
un vēl ievēroju ka jāuzkačā augšdelmi, lai būtu tādi kalniņi smuki. a to neko nevar saprast. domājams ka tas nāks par labu.
ieteikums ēst ziedputekšņus/riekstus profilaksei nau diez ko labs, jo tas ir garšīgi un gribas vairāk nekā vajag. jāaudzina mans vājais raksturs.

ko gan šodien tādu varētu sadarīt? bez tā ka būs jānoklausās swh tops, neko citu nevaru sadomāt. nu jā un neaizmirsīsim arī to ka cepšu pīrādziņus. un bišku gremdēšos informatīva rakstura grāmatās. jāpadomā.

es vairs nevaru pagulēt ilgāk par 7-iem no rīta. vai nau baismīgi?
nu vairs nevar vainot arī spalvaino egoistisko draugu, jo viņš tagad ceļas vēlāk nekā es un viņam neizdodas izpildīt savas riebeklības, jo viņam nāk miegs! un šorīt es viņam atriebos un uzmodināju viņu 7.20...
ai, saldā atriebība!

laime slēpjas spalvainumā. jo vairāk spalvu, jo vairāk tās iet pa gaisu, jo vairāk tās iet pa gaisu, jo vairāk gaiss tiek sajaukts ar tām, jo vairāk sajaukta gaisa, jo jautrāk!