Pamazām sajukt. Atraisīt saites. Asociācijas, cēloņi un sekas, vēlmes un darbības. Viss ir tikai fragmenti, mirkļi, mirklīši. Pildiet burbuļvannu, ejiet uz kino, man ir vienalga. Pasauciet, kad vajag.

Nāc, tumsa
paņem mani
es nevaru sevi izturēt

Viskijs lieliem malkiem. Izdedzināt sevī caurumus. Iet uz veikalu pēc cigaretēm, visu nakti sēdēt uz lodžijas un smēķēt. Iet peldēties. Braukt kaut kur, ātri.

Bildītes, nē, bildītes tagad nebūs. Un vēl kādu laiku arī ne.

Gribēju kādu, kas uzklausa un nomierina, bet tagad tādu nav. Patverties, nepazaudēt sevi. Bet jā, es pat vairs nevaru neko pateikt.

Vienkārši noslīcināt sirdsapziņu.


Noindēt kādu, kuru tu mīli. Patiesība.

Visi esam briesmoņi.

Kaut kā sen es te neko. Pasēdēsim, paklusēsim?

Miera osta sevī. Saules nav.*



* ārprāts, pēc kā es izklausos

Gribas par kaut ko pabesīties. uzrakstīt kaut ko par mmm, darbu vai dzīvi kā tādu, bet nu whatever, pilnīgs lunaparks.

Labāk paskatīties uz svešiem kastaņiem:



Moš turpmāk bildītēm likt plānus rāmīšus?

Vakar saule, šodien čiks..

10000 vēstuļu. Ne man, ne man. Es tikai gribēju paklausīties un ik pa brīdim kaut ko pateikt, bet tagad nav laika. Būs vien jādzēš ārā. Un es tā arī nekad neuzzināšu, ko viņi tur.

Man šodien pavisam labas īsziņas. Gandrīz kā tādas zemenes, īstas un svaigas. Gribējās padalīties.

Turpinot ūdens tēmu:

Vot, tagad man ir jāsēž un jāretušē kalendāra bildes. Nu nafig man to vajadzēja, a? Nevarēju uztaisīt izstādi kā visi normāli cilvēki?... :D

Re, 100% paraudziņš:



A bilde ta ujujuj ku liela... vairāk kā 16 miljonu tādu stulbu, nepaklausīgu pixeļu...

Saņēmos un pieteicos mmm. Tas gan nenozīmē, ka pozitīva vērtējuma gadījumā te vairs nekā nebūs. Te būs garastāvokļa bildītes, tur būs (kā jau nosaukums saka priekšā) mana mazā māksla :)

Galvā ieskrēja PV "...manis pietiks vēl diviem pavasariem...", gan jau, kaut kā. Ik pa brīdim liekas, ka es tā nevaru, manis nepietiek, taču vēl arvien atrodas kaut kādas rezerves, kaut kādi krājumi, no kuriem var pasmelt un dzīvot atkal.

Gribu atpakaļ viinogas :(

Un laiks iet.

Pierasts visu laiku slēpties.

Klejoju ar bildītēm no vienas vietas uz citu. Sava lapa, publiska galerija 1, publiska galerija 2, publiska galerija 3, ciba, atkal jau sava lapa, ciba, ciba, ciba. Cibā ir vieglāk, nav jāizdabā baram līdzatkarīgo, knipsētāju un gandrīz profesionālu kritizētāju. Nav jāizliekas, ka bilde viņa ir tur kaut kāda īpaša vai speciāla, ar kaut kādu lielu domu vai jēgu. Un savā lapā nezinkāpēc ir visgrūtāk. Nē, nav grūti atzīties, ka kaut kāda konkrēta bilde ir vienkārši rotaļa, grūti pasniegt bildīti tieši tā, kā es par viņu jūtos.

Bet ar cibu ir tas joks, ka tā bilde maziņa un neievērota kaut kur arhīvā sēž nevienam nevajadzīga. Cibā var likt tādas bildes, kuras nemūžam nekur citur neliktu. Un tas ir gan labi, gan slikti.

Ko nu? :)

Likās interesanta - pilieni, bet fonā tipa cilvēks.



Spamoju es te ar savām bildītēm. Varbūt būtu interesantāk, ja es kaut ko pastāstītu. Šajā bildītē man drausmīgi patīk tās ūdens bumbiņas, taču viņas pašas ir gana garlaicīgas. Pleķis augšā centrā ir galīgi garām, bet to cilvēciņu gan gribētos paturēt. Ja būtu iekāriens pie viņas strādāt, varētu cilvēciņu noflipot, lai skatās uz stiebru pusi, nevis kaut kur ārā no kadra. Bet vispār, vispār tas ir vienkārši spams. Vajag jaunu komūnu saveidot, ņemtu tikai tos, kuri var katru dienu pa bildei ielikt.

Debesis ir raudājušas. Viss.

Vakar gribēju tekilu ar citronu sulu. Iemetu glāzē ledu, ielēju tekilu un sulu, gāju apsēsties... Pēkšņi glāzei nokrita dibens. Vot, no tequila for me.

Skaists laiks