|
|
|
Janvāris 29., 2005
01:05
piektdienas vakarā no vakara vairāk ir vakara gaidīšanas procesā, nekā pašā vakarā. pastaigāju pa centru, aizgāju uz kino, pavilkos no filmas. pēc tam biju sadomājis iet uz ierasto sodomu un gomoru, bet pār mani kā svaigs sniegs nolaidās patīkami atvēsinoša vēlme braukt mājās. laikam pirmo reizi mūžā es iemainīju trakulīgu un pat nedaudz pazemojošu vakaru pret labu pašsajūtu nākamajā rītā.
ne jau gluži tā ne no šā ne no tā es to izdarīju. mans būt-tādam-kāds-esmu dzinulis nav tikai pa virsu peldošās vēlmes, dēļ kurām dzenos pēc seksa. tas ir tik nožēlojami banāli - sāpēja man šovakar mana vientulība.
vēži citi, bet kulīte tā pati. šonakt neko vairāk negribu kā vienkārši gulēt uz muguras blakus spēcīgam aizmigušam vīrietim, kurš mani mīl, un kuru mīlu es. un skatīties griestos.
manas sirds izvēles vienmēr ir visai dīvainas - visi mani partneri ir bijuši ne gluži manā gaumē. nē, nav jau bijis slikti, ir bijis labi, ar dažiem un dažreiz - ļoti ļoti labi. bet parasti ir bijis tā, ka es esmu tas, pie kura nāk lūgt palīdzību, lūgt, lai samīļo, lai padod plecu. it kā es būtu tas stiprais. smiekli nāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |