es nepatīku: dumām tīnēm un (dažreiz) tiem, kam es ieriebju.
es patīku: visiem pārējiem.

tu esi īpašs - trīs vārdi, kurus dzirdu pārāk bieži. es nezinu, ko lai ar tiem dara. nu, tiem vārdiem.

es esmu gejs. esmu ticis galā ar pašapziņas problēmām, bet lietas draud ieslīgt otrā grāvī. ar mani grib īepazīties un, visticamāk, arī pārgulēt vai visi ciema zilie. uz ielas man pakaļ atskatās gan v, gan s. es esmu bez dzimuma. es zinu, ka, ja drusku piekopšu sejas ādu un dabūšu daudz maz normālu figūru, atkauties vairs nebūs iespējams. jā, es to zinu.

ti un nas osobennij. es, protams, mulstu un mēģinu nomainīt tematu. parasti to saka tie, kurus visgrūtāk pamanīt. un tad es sāpinu. vai varbūt arī nesāpinu, jo viņi vai nepamanāmās viņas jau visi ir pie sevis pieraduši. varbūt tas viss ir tikai tāpēc, lai mani nostādītu neertā situācijā.

nezinu.

mani pašu nodarbina sekss. vai pareizāk - mana kāre pēc tā. es notērēju nenormālas summas telefona rēķinā, jo miesaskārei es nespēju pretoties.

es jau varētu iet tualetē nodračīt, bet tas nav tas. smadzenēm vajadzīgi spēcīgāki impulsi. lieli locekļi. rievoti vēderi un bumbuļbicepsi. tad, kad esmu nolaidis pie datora ekrāna, sametās nelabi un dažreiz pat tik nelabi, ka visus savilktās bildītes izdzēšu. citreiz atkal nedzēšu, jo zinu, ka, ja man to nebūs, tad darīšu visu, lai tās atkal savā kompī kā kāmis savilktu.

un tad es kaunos par sevi. un es sāku kaunēties par sevi vispār - globāli. es daudz kaunos par sevi.

kauns mani dzen sevī pašā iekšā. kad nav kauna, viss ir kruta. pārējā laikā es baidos.