tā · skaļi · pa · taustiņiem

smiltis, kuras vējš pārnēsā ar lielu ātrumu un veido rakstus.
un vējš, kas spēj tevi noturēt un met smilšu graudus sejā tā ka sāp.
un viļņu skaņa vētras laikā.
un acis, acis, acis! astoņi, astoņi, astoņi...
un maza greizsirdībiņa arī. pat bez īsta iemesla.
un dejas skaistā vietā ar krāsām un galda futbols.
un dejo un redzi ārā vētras plosītu jūru. un iekšā kamīns un mūzika, kas tev liek justies high.
un fantadroms un charlie the unicorn virtuvē.
un video spēles ar puikām.
un sarunas, sarunas un teorijas un brīnumi un laulība un kur dzīvosim.
un dalīšanās ar personīgumu.
un iepirkšanās kopā.
un brokastis pirmo reizi ar meiteni ar kuru nav pārgulējis.
un negulētas miljons stundas.
un jocīgums.

es varu mainīt laiku šeit, šajā brīdī, tur augšā. varu uzlikt jebkuru mēnesi, gadu, stundu.
vai nav lieliski? cik kārdinoši tur tie cipari stāv!

stundas paliek nemainīgas.

cik grūti tomēr ir nerūpēt un nedomāt par citiem un visiem domino kauliņiem, kas kritīs, vai tieši otrādi nekritīs un sajauks visu skaisto skatu, kad viņi krīt un sakrīt kaudzē un ilgais darbs un līkumu veidošana (jo tas ir pats interesantākais. jo nevienam jau neinteresē kā domino kaulliņi krīt taisnā līnijā salikti. tik daudz interesantāk ir skatīties, kad viņi ir līkumos. un viss labāk, kad viņi veido formu, vārdu, seju vai jebko citu, kas tev atgādina jebko citu izņemot domino kauliņu rindas) ir izjukusi un bijusi it kā nevērtīga. nu nevis nevērtīga, bet liek tev domāt, ka vajag sākt no sākuma. es vairs nemeiģināšu salikt komatus iepriekšējā teikumā, jo ko mēs te jokojamies, mēs visi zinam, ka komati un latviešu valodas gramatika nekas nav bijusi mana stiprā puse. septiņi un bē. jā, es atceros! un man vajadzēja septiņi uz liecības, lai tiktu ā vē ģē. tagad domājot, atceros, cik ļoti gribēju iet ā vē ģē un cik svarīgi tas likās! protams, ka tagad smiekliņi sanāk. bet tā jau vienmēr ir, un ir labi, ka rūp tik ļoti un gribās tik ļoti, arī tad ja vēlāk smieklīgi šķiet. tagad man rūp universitātes atzīmes, zinu, ka vēlāk pasmiešos par to un sapratīšu, ka nemaz tik svarīgi nebija! bet tas nenozīmē, ka man jau tagad būs vienalga. vienalga būs tad, kad būšu veca. vēl tālu, tālu priekšā. kad kliegšu uz bērniem sabiedriskajā transportā un lamāšos uz visiem, kas stāv man priekšā rindā uz ziepēm. tad man būs vienalga, jo nebūs daudz ko zaudēt...

jā, ak, dievs, cik šausmīgi un bailīgi un nepareizi (tik ļoti nepareizi!) ir nomirt jaunam. kad vēl varēji nodzīvot tik ilgus gadus un atklāt vēl tik daudz un dot un saņemt daudz un piedzīvot un just un nejust un visu, visu! vēl tik daudz visu! bet nebūs, jo nomirsti jauns. es nerēķinos, ka nomiršu jauna, es rēķinos ar to, ka nomiršu kad man būs kādi 70, 80 gadi. kad cerams, ļoti cerams, būšu piedzīvojusi un jutusi daudz!

cik daudz es atcerēšos. šo brīdi es visticamāk neatcerēšos, nē, noteikti neatcerēšos, kad man būs tie 70, 80. dīvaini ne? kurus cilvēkus es atcerēšos? kurus brīžus? es ļoti gribētu jau tagad zināt, kuri būs tie cilvēki, ko atcerēšos. ne jau lai nenoniekotu laiku ar tiem, kurus nē, bet vienkārši interesanti. pievērstu vairāk uzmanības, bet nē, varbūt tieši mazāk. nu nezinu! vienkārši domāju, ka būtu interesanti.

es nepārlasīšu. būšu vienaldzīga un traka un publicēšu tā kā ir! ha! saņemiet! esmu rokenrolls!

nedaudz melanholisks gara stāvoklis. bet gribēju tikai pateikt, ka esmu priecīga. šobrīd esmu.
neskatoties uz lielu darbu skaitu un īso laiku, jūtos labi.
bija lieliskākās brīvdienas. atcerēšos noteikti un priecāšos.

man iet labi.

pārlasīju vecus ierakstus šeit un datorā un gandrīz visu laiku esmu nepriecīga un rakstu cik slikti man tas un šitas. bet tā jau nemaz nebija, bija ļoti forši un labi. un tagad jau nav arī tikai sliktumi, ir diez gan forši! ir jauns foršums.

iedomājos, ka man nākošajā mājvietā pietrūks mūsu drausmīgā veļasmašīna, bet nepietrūks fire alarmi!

lietus un vējš šovakar ārā ir daudz. sarkanā kastīte papildināta un cerams nogādās laikā. blatvīns arī šovakar ir mans dzēriens. rīga trešdienā vai jebkurā vasaras dienā ir tas, ko gribas šobrīd ļoti. kādu, kas uzkliedz un ļoti kādu, kas samīļo. torņa ieraksti. gandrīz nosūtīju, bet sapratu, ka stulbs, stulbs jautājums. izgriezu robu pakausī arī. aizvakar arī jautājumu nē, tas arī stulbs, stulbs. saņemties un priecāties.

Iegāju piepīpētajā virtuvē.
Tur visi sveču gaismā dejo un priecājas.
Katrs savā veidā noreibinājis prātu. Mani noreibināja brīdis, kad visi dejodami uz krēsliem skaļi kliedzām/dziedājām- WE ARE YOUR FRIENDS, YOU'LL NEVER BE ALONE AGAIN! It kā mēģinādami pilnīgi katram to ieskaidrot, pārliecināt par to!
forši bija.
Uģis iesaka sagaidīt 18 zem dxf. :D

šodien es mācījos. vairākas stundas.

Es sevi apsveicu ar to, ka pagājušonedēļ es uz skolu aizgāju visas piecas dienas, biju uz visām stundām. nevienu nenobastoju! (:
Es sevi apsveicu ar to, ka pildu mājas darbus, pagaidām gan tikai pusi no uzdotā, bet tas ir labāk nekā nekas!

Dzeru kafiju, gaidu, kad kāds atbildēs skaipā un varbūt tūlīt mācīšos ekonomiku.

Pietrūkst Pētera fizikas, Lindas ķīmijas, Signes literatūras, Ivetas matemātikas, Ivara vēstures, Papaja sporti un pastaigas.

Ha, ha, bļeģ! ;D

Ko jūs stāstīsiet saviem mazbērniem? Ko jūs viņiem stāstīsiet par savu jaunību?

Ziniet, ir atkal pienācis vienam ne ''zemactiņas'' rakstam. par to kas notiek ar mani, ap, pa, virs, iekšā, ārā un visur, visur.
šodien spīd saule un ir trešā advente, es uzliku ziemassvētku dziesmas un smaidu. man ir labi. kaut gan manās mājās šobrīd ir tik pat kā sveši cilvēki, nav mana ģimene blakus... es to vēlētos tik ļoti, bet ir jāiztiek ar to kā ir un kas ir. kāpēc tieši ziemassvētkos tik ļoti gribas ģimeni, bet tieši ziemassvētkos tev viņas nav? kāpēc tādas negodības?
rīts. saule un ziema, bet sajūtas kā vasarā. ar sirdsmīļo un misteru Tī iet pa Rīgu un braukt vilcienā un smieties un runāties un pampt rīta pampumā- jauki.
vakar, kad skrējām ap strūklaku un dziedājām slavinājuma dziesmu Aivaram, kad lēkājām un skrējām pa soliņiem un kad sēdējām pie galdiņa pīpējām un kādu gandrīz nosaucot par tēti, es sajutu, draudzību.
Ziemassvētku vecīt, ja tu mani dzirdi, es vēlos tev pateikt ko es šogad vēlos ziemassvētkos.
Es vēlos sniegu un ģimeni un sajūtas ziemassvētkos, es gribu, lai man negribās raudāt ziemassvētkos.
Es vēlos, lai man nav skumji, kad citi runā par savu ģimeni, lai mana ģimenes loma būtu izspēlēta ideāli.
Es vēlos, sirdsmieru. (Tīk ļoti!)
Es vēlos, paturēt pie sevis, es vēlos būt bez drāmām. (Bet vai tad es būšu Dārta?... vienalga, jo tā būs vieglāk mums visiem.)
Es vēlos, lai man vairs nebūtu ''slikto'' , nevajadzīgo, bezjēdzīgo jūtu. nav tauriņi, nav ļaunuma prieks.
Es vēlos būt gribēta, vēlama, lai es to jūtu, un es vēlos, lai mani grib un satiek. (Jā, tieši jūs!)
Es vēlos, lai nepazūd.
Es vēlos... es atkal vēlos tik daudz. es vienmēr prasu no dzīves par daudz! Ak, es ar savām nebeidzamajām vēlmēm un drāmām, kurām dāzkārt pat nav iemesla.
Man gribas tev aizrakstīt, bet es zinu, ka nedrīkstu. Bet tu man liec smaidīt, kas man ir tik ļoti vajadzīgs.
un es gribu, lai tu man atraksti un jūtu no tevis, ka tev pietrūkstu un ka vēlies, lai būtu labāk nekā ir tagad...
es gribu visu sakārtot, pārkārtot. es gribu to, kas nāk uz āru ielikt dziļi, dziļi iekšā un to labo, kas ir dziļi, dziļi iekšā izlikt uz āru. nē, visu pārkātošu uz iekšu un atstāšu ārā brīvu vietu. man būs brīva vieta jums, lieciet manī ko jaunu. man būs brīva vieta kādam! tikai parādies tas kāds!!!

es gribu ar jums satikties jūrmalā un pikoties un ārdīties un bērt asaras no smiekliem! un pēc tam iedzert tēju un parunāties un vienu brīdi noiet maliņā un iemūžināt to mirkli un būt laimīgai. būtu piepildījusies viena mana vēlme.

[es nemeklēju, ko dāvināt vīrietim, es meklēju vīrieti! :D]

apjukums. tiešām! es tevi neesmu satikusi jau trīs nedēļas, noteikti paies vēl viena līdz satikšu. varbūt tā pat ir labāk. jā!
es gribu, lai katrs no jums man pasaka, ka nedraudzējas ar mani pienākuma pēc, ka esmu jums vajadzīga, ka mīlat mani. ka nezvanat man pienākuma pēc!
es nezinu... emsu stulba un man vajag tik daudz. man vajag sajust, sadzirdēt, noticēt tam.
es gribu, lai tev ir labi, lai neraudi gaužas asras, es gribu tev palīdzēt atrast laimi. es gribu, lai lieku tev smaidīt un neesmu bezspēcīga tavā smaida, prieka un laimes radīšanā!
es gribu, lai man noiet ļaunums, es gribu sajust no tevis vēlmi.
es gribu brāli un mammu ziemassvētkos. es tik ļoti gribētu, ka mēs četratā svinam ziemassvētkus- taisam ēst un ejam pastaigāties, pikojamies un, protams, arī pakliedzam un paārdamies, jo tā takš nebūtu mūsu ģimene, ja mēs nepakliegtu, lai mēs spēlējam spēli kopā, lai mēs runājamies, lai mēs ieritinamies zem vienas segas un skatamies filmu vai vienkārši dzeram tēju blakus viens otram. ak, es iedomājos cik jauki... bet jūs esat tālzemē. stulbā ekonomika un nauda. sūds!

palīdziet man smiadīt un atrast sirdsmieru!