[	mood	|	calm	]
[	music	|	Sanagi - Porcupine	]

     Šorīt iebraucu pēc testa pie kolēģiem, tur no tiem, kas strādāja pirms gada, palikuši laikam tikai divi. Sen nebija redzēti tie cilvēki. Gunita, mani ieraudzījusi, saka – "Tu neesi nokritusies svarā, tāda maziņa izskaties..." :) Man jau nesen vēl draudzene to pašu teica, bet neticēju, līdz viendien mājās izdomāju – es taču sen neesmu svērusies – uzkāpu uz svariem un izrādījās, ka 2kg ir nost. Tas gan nav daudz, tāpēc nesaprotu, kā citi to ievēro. Drēbes arī it kā tās pašas der, izņemot džinsus, kas visi paliek par platu neilgi pēc to iegādes.:)

      Vakar gan gribējās gulēt vakarā, bet nesanāca – dikti ieinteresēja filma „Labais dēls”, vai kā nu viņu tur sauca. Vispār atgādināja „Omenu” – par tiem bērniem – antikristiem, kuros šitāds ļaunums iekšā...

     Šorīt Elfa pamodināja mani 5-os no rīta, nogāzdama no skapja celtnieka ķiveri... Labi, ka pēc tam vēl varēju aizmigt. Jā, un nez kas viņai pēdējā laikā tas par niķi, gulēt un vārtīties pa datora klaviatūru. Man liekas, tur jau iekšā ir pilns ar viņas spalvām... =)