| Miers |
[May. 12th, 2005|03:29 pm] |
| [ | mood |
| | calm | ] |
| [ | music |
| | klusums | ] | Es sapņoju par vasaras lietu. Es to jau jūtu, negaiss... Mirklis pirms negaisa - tas ir kas fantastisks. Gaiss tad smaržo tā, kā nekad, un to nevar aizmirst. Es šonakt sapņoju par daudziem dažādiem cilvēkiem. Ko viņi tur darīja - nesaprotu. Nesaprotu, kā un kāpēc es redzu to, ko redzu. Ir lietas, ko nevar izskaidrot, varbut tikai nojaust - kaut kur dziļumā... Manī šodien ir miers. Miers, jo tā ir loģiska pēctecība tām pasaulīgajām lietām, kas notika pirms dažām dienām. Miers manī un miers visapkārt - gandrīz vai kā utopiskā prāta radītā vīzijā. Un tas viss pēc eksāmena, pēc milzumdaudz informācijas, pēc Lemona, pēc alus un nelielām galvassāpēm. Un pēc tukšas lapas dienasgrāmatā... Arī tā mēdz būt - tu, cilvēks, paņem pildspalvu, atver savu (vienu no daudzajām) dienasgrāmatas lappusi, konstatē, ka pēdējais ieraksts tajā ir tapis pirms pusgada un tā arī nosēdi pie šī atvēruma, truli blenžot istabas sienā... Sviests :) |
|
|
| Comments: |
miers ir skaists tad, ja tas ir pārejošs, ja ne tad tā jau ir garlaicība, kas lēnām pārtop bezjēdzībā.
Man patiesi miers ir pārejošs, es tikai dzenos un dzenos pēc tā, jo pati esmu īsts nemiera kalngals... :)
Un tā arī neko lāga negribās rakstīt tajā dienasgrāmatas atvērumā. Nekam tādas īpašas nozīmes nav.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/104303/5805) | | From: | nausee |
| Date: | August 12th, 2005 - 02:58 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Jā, reizēm tā arī neko negribas rakstīt. Bet reizēm ar prieku uzraksti un tikai vēlāk vairs nesaproti, kāpēc vispār ko tādu rakstīji... Tāda pilnīga nestabilitāte. :) | |