[

mood

|

full

]

      Vakar pasākums pirtī, divi jubilāri vienkopus, kas izveidojis kompāniju, kura galīgi nav tā, ka visi viens otru pazīst. Pa vidu ēšanai, dzeršanai, pirtī sēdēšanai un dažādu spēļu spēlēšanai, notika arī kas, hmm... patīkams un neikdienišķs, varētu teikt :)

    Tātad, bija daudz viesu. Bija kādi trīs pavisam mazi mazi bērni un daži lielāki arī, pārējie pieaugušie. Man jau patīk mazi bērni, jā, vienmēr ir patikuši. Bet... ka šitā... Beigās sanāca tā, ka tas viens pārītis ar savu sīko jau taisījās prom, un tad mēs ar vīru izgājām ārā, vīrs tiem vecākiem teica "Mana sieva gribēja atvadīties no jaunā cilvēciņa". Es tad nu notupos un velreizīt saņēmu viņa roku, atvadījos, kaut gan man jau ļoti būtu gribējies viņu kārtīgi apķert un sabučot. Tā mamma tad mums pateica, ka mums laiks arī pašiem radīt savus bērnus, ja jau tā fanojam par svešiem. :) Nu nezinu, bet tas puika izskatījās precīzi tāds, kādu es ļoti, ļoti nākotnē gribētu mums. Tur, pirtī, es ar viņu runājos, bet viņš neko neatbildēja, tikai cieši skatījās manās lupās, it kā mēģinātu lasīt no lūpām. Viņam bija skaistas acis un blondi, blondi matiņi. Un tieši viņš vienīgais no trijiem mazajiem man tik šausmīgi iepatikās...