[	mood	|	frustrated	]
[	music	|	The Cure - Lovesong	]

Dziļa vakara atblāzma. Dziesma, kas diezgan precīzi raksturo izjūtas. Un vēl... jā, pēdējā laikā man patiešām ir visai neizprotams manis pašas dvēseles spoguļatēls; man kļūst bail no sevis. Pārāk daudz rēgu apkārt, pārāk daudz dziļas atkarības, pārāk daudz tukšuma. Melni putni, kas laužas ārā no krūtīm - bet netiek, kā sprostā...

Man gribās aizvien vairāk dot un dzīvot pagātnes mirkļos. Skaistajos mirkļos lidot, bet... Bet nāk arī tie nejaukie - nāk un ievelk savās ķetnās, ka nav vairs kur paglābties. Laikam jau bezdibenis sen man nav bijis tik tuvu, un tagad vajadzīgs kāds plāns, lai veiktu pārmaiņas. Kaut kas, kas nāktu un noliktu visu savās vietās, kaut kāds spējš pagrieziena punkts. Kaut kas aizlienēts, kaut kas zils...  Bet tai pat laikā arī I will always love you.