[	mood	|	calm	]
[	music	|	Beck - Nausea	]

     Vakar bija šausmu filmu maratons. Tās puslīdz normālās un tās pastulbās ar izkropļotām lellēm, kur galvenais nav sižets un doma, bet nobiedēt. 1., 2. 3. daļa - un daudzām tas ir tā, jo vairāk daļu, jo stulbākas tās paliek. Nekas. Paskatījāmies, pat pasmējāmies, līdz uz beigām jau miegs sāka nākt... Bet nekad tās neieņems ne Eksorcista vietu, ne Twin Peaks, ne Exorcism of Emily Rose. Un pat ne Blair Witch project, lai kāda tā beigās izrādītos. Tas ir tas, ko es saucu par nopietnu un aizraujošu. Patiesībā šaumenē labāk neparādīt neko, nekā parādīt acīmredzami izķēmotu lelli (gandrīz vai sanāk - jo nedabiskāk, jo labāk) un sagādāt man kā skatītājam vilšanos.

     Bet pašā vakarā tas viss noslēdzās ar Virgin Suicides. Aha, nekas no šausmeņu tēmas, bet zināma vērtība un smaga viela pārdomām.