| |
[Aug. 11th, 2005|02:03 pm] |
| [ | mood |
| |  depressed | ] |
Vakar es pazudu tumsā. Un nu pavisam noteikti tagad zinu, kas ir nelabums - vairāk kā jebkad. Nelabums caur eksistenciālisma problēmām, savu atkarību, savu uzmanības deficīta sindromu un savu egoismu, jāatzīst, laikam jau arī... Drūmi. Drūmi, ka tobrīd neko nespēju sev padarīt un uztvere ir pārlieku sakāpināta. Viss šķiet citādi tikai tad, kad izdodas izrauties no tā visa. Bet tobrīd - tobrīd ir tāds "šeit un tagad" uzplaiksnījums, tad nav it nekādas daļas par to, kas būs rīt, parīt, aizparīt... Sakāpinājums laikā un vietā. Četrās sienās - kā sprostā; savas apziņas un sajūtu sprostā... Esmu pazudusi, meklējiet mani tumsā, aiz vienaldzības un norobežojuma plīvura... |
|
|
