[	mood	|	apathetic	]
[	music	|	klusums	]

     Hmm... jā, atvadu tusiņš visai interesantā pasakumā izvērtās. To es tiešām nebiju gaidījusi... Bet pēc tā visa... izsmelta. Fiziski. Maz, maz miega, daudz visa kā cita, piedzīvojumi un no ta izrietoši jauni plāni, jaunas iepazīšanās un viedokļi par cilvēku tipiem. Vai mēs realizēsim to, kas ieplānots tuvākajās dienās [laiks ir tikai dažas dienas!], nezinu. Ir pie tam dažas negatīvās nianses; plusu gan daudz vairāk, un galvenais, ka visām iesaistītajām pusēm nekas nebūs pretī, tāpēc realizācija kļūst jo iespējamāk. Realizācija tam, ko aizvakar/vakar daļēji realizējām. Kaut gan visa pasākuma laikā kā parasti dalītas emocijas. Nu nevar nekad VISS būtu ideāli, vienkārši nevar. Un vēl tas, ka gandrīz nejutu brīvdienas. Likās, ka bija viena tusiņa brīvdiena, un tūlīt jau atkal modinātājs, saucošais uz darbu.

     Kaut kā jūtu, ka diena tomēr nebūs slikta, kaut gan rīts darbā iesākās ar pārmetošu frāzi... Bij jau it kā pelnīti, bet man jau būtu daudz ko arī pretī pateikt...