| Par ēdienu |
Dec. 11th, 2006|03:30 pm |
|
Man likās, ka esmu izsalkusi tikai līdz brīdim, kad jau nopirku pusdienas (pusporciju zupas un pusporciju otrā ēdiena). Sēdēju ēdnīcā un domāju par to, ka ēdienam ir pretīga garša, un ka patiesībā nemaz to nevajadzēja pirkt... Un tad - nu labi, vēl vienu karoti pieklājības pēc, lai virtuves saimnieces par mani nedomātu nezin ko /es kā nekā esmu tur gandrīz vai pastāvīgais klients/, vēl vienu kumosu, un tad ātrāk, ātrāk tikt laukā no ēstuves svaigā gaisā un ātrāk vairs nejust [aizmirst] riebīgo garšu mutē... |
|
