| Miers |
[May. 12th, 2005|03:29 pm] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
| [ | music |
| | klusums | ] |
Es sapņoju par vasaras lietu. Es to jau jūtu, negaiss... Mirklis pirms negaisa - tas ir kas fantastisks. Gaiss tad smaržo tā, kā nekad, un to nevar aizmirst.
Es šonakt sapņoju par daudziem dažādiem cilvēkiem. Ko viņi tur darīja - nesaprotu. Nesaprotu, kā un kāpēc es redzu to, ko redzu. Ir lietas, ko nevar izskaidrot, varbut tikai nojaust - kaut kur dziļumā...
Manī šodien ir miers. Miers, jo tā ir loģiska pēctecība tām pasaulīgajām lietām, kas notika pirms dažām dienām. Miers manī un miers visapkārt - gandrīz vai kā utopiskā prāta radītā vīzijā. Un tas viss pēc eksāmena, pēc milzumdaudz informācijas, pēc Lemona, pēc alus un nelielām galvassāpēm. Un pēc tukšas lapas dienasgrāmatā... Arī tā mēdz būt - tu, cilvēks, paņem pildspalvu, atver savu (vienu no daudzajām) dienasgrāmatas lappusi, konstatē, ka pēdējais ieraksts tajā ir tapis pirms pusgada un tā arī nosēdi pie šī atvēruma, truli blenžot istabas sienā... Sviests :) |
|
|
