|
[Dec. 5th, 2007|10:16 am] |
[ | mood |
| | worried | ] |
[ | music |
| | Rapture - To forget | ] | Stāsta morāle ir tāda, ka labāk necenties pārāk daudz darīt viena cilvēka labā, nemierini viņu brīžos, kad viņam ir slikti, neizdabā viņam... jo vienā mirklī viņš vienkārši iespļaus tev sejā un ies tālāk augsti paceltu galvu un vienaldzīgu sejas izteiksmi. Un vēl klāt mēģinās tev pašai justies vainīgai. Un tev tiešām bija taisnība, ka dzīvē vislabāk iet tiem, kas māk dirst, melot un uzspļaut citiem. Tu pats to pierādīji.
|
|
|
Comments: |
From: | dzeina |
Date: | December 5th, 2007 - 10:37 am |
---|
| | | (Link) |
|
auč
| From: | nausee |
Date: | December 5th, 2007 - 10:55 am |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies vēlreiz. Oranžajā jau rakstīju par situācijas uzlabošanos...
Var jau to saukt par uzlabošanos, jā.
| From: | nausee |
Date: | December 5th, 2007 - 04:46 pm |
---|
| | | (Link) |
|
;) Jauki no Tavas puses... Bet kā pašai? Vai tik arī nav kā pa celmiem...?
Ir, ir kā pa celmiem. Bet nu gan jau būs labi.
Tavai mammai ir Luules Viilmas graamatu kolekcija, baigi labaas graamatas, starp citu.
| From: | nausee |
Date: | December 14th, 2007 - 12:07 am |
---|
| | | (Link) |
|
Vienu točna esmu izlasījusi. Bet vispār man labāk patīk Muldašova grāmatas... :) | |