kaut kāda stulba ceturtdiena. un vispār..

visu laiku domāju, cik ilgi tā izturēšu; cik ilgi būs labi; cik ilgi tas vilksies. nezinu, kas starp mums ir. nezinu, kā lai to nosauc. zinu tikai to, ka tas viss man ir iemācījis neko neplānot uz priekšu.

ienīstu atkarību. sevišķi no cilvēkiem. un attopamies jau vienmēr, kad ir par vēlu. nespēju noticēt, ka to vispār pieļāvu.