| Vientulība | Jun. 6th, 2004 @ 04:20 am |
|---|
|
Bradāju pa Vecrīgas naksnīgajām tumšajām ielām un raudāju. Es nezināju kur iet. Mājās? Tur es atkal būšu viena... Tikko pameta. Tā vienkārši aizgāja ar citu, manā acu priekšā. Un es nesapratu, kas man vainas. Skatījos veikala skatlogu atspulgā. It kā viss kārtībā- smukas kājas, smuki gari mati, perfekti lakoti nadziņi, tumšas acis. Nu kāpēc es vienmēr beigās palieku viena? Un ar ko gan tā otra bija labāka? Ne matu, krūtis kā dēlim... jā, izklausos skaudīga, neesmu. Drīzāk dusmīga. Dusmīga uz sevi, uz savu nesaprašanu. Es tik labi dejoju... NU kāpēc vēl vienu vakaru viņš nevarēja palikt ar mani?
Un, lai gan es zinu, ka nākošnedēļ man atkal katrs vakars būs aizrakstīts ar randiņiem un tusiem, bet sirds tāpat sāp. 'Tāda sajūta, ka iedurts ass nazis un tā griezts, ka visa sirds beigta un palikušas tikai sāpes un tukšums.
reizēm man šķiet, ka es tieku sodīta par to, ka pametu cilvēku, kurš mani ļoti mīlēja. Bet no otras puses, kā var mīlēt, ja nodara tik daudz sāpju? Un vai tad tam, ka es viņu nemīlu vairs nav nozīmes?
Es gribu iemīlēties! Es gribu būt laimīga. Bet vai vairs to spēju. Katru nedēļu cits džeks, citi klubi. Bet nekas nemainās! Viņi aiziet, es atrodu citus. Bet tā gribās kādu, kurš paliktu, kādu, kuru gribētu paturēt. Kādu, kuru samīļot, ar kuru var darīt visu un nedarīt neko...
Un viņi tikai pasaka (ja vispār pasaka), a ko tad tu gaidīji? Es neko negaidu. Es pat vairs neceru. Jā, reizēm sapņoju, bet neceru. Gaidīju, ka vismaz aiziesi ar ko atnāci. Gaidīju, ka noskūpstīsi uz atvadām, pat ja tā būs pēdējā reize...
A sākās vakars tika labi. Viņš mani sagaidīja, sabučoja. Es nopirku viņam alu. Mēs runājāmies, pīpējām, skatījos viņa vecās fotogrāfijas. Runājām par dzīvi, par attiecībām... vienkārši.... Skatījāmies stulbu filmu, es gulēju viņam uz krūtīm, sajutu viņa ķermeņa siltumu. Pēc tam sanāca draugi. Nu tā jau ir, bija pārāk labi. Meitu ģēģerus nepiesiesi, nav brīnums, ka Johhny teica, ka es jau pārāk bieži esmu ar viņu redzēta. Mes dejoja, viņš pacēla mani līdz debesīm, es jutos tik viegli, tik laimīga... Neko negaidīju... tādi nepaliek, es to zināju...
Nekur rītdien neiešu. Būšu mājās. Es negribu nevienu redzēt. Nē, laikam gribu. Gribu draudzenes, kurām izraudāties un kuras nenosodīs. Bet man tādu nav. Gribu draugu, kuš samīļotu. Varbūt pat gribu redzēt viņu Piedot, ka vakar piedzērās, samīļot. Un palikt kopā, kaut vai tikai uz vēl vienu vakaru...Current Mood:  crappy Current Music: Иванушки International- Тучи |
| Love Story | May. 30th, 2004 @ 10:35 pm |
|---|
|
**************************
Vēstulīte nataliesugar -> fotograafam, kas fotografēja saulrietu
liela mīlestība var būt un patiesa gan...tikai nez kāpēc man liekas, ka dzīvē tas ne vienmēr ilgst kā filmās- mūžīgi. :)
Vispār iemīlēties tas ir skaisti un ļoti veselīgi. :) Tikai cilvēkam ir viena problēma, kas laikam ir atrisināma, ja pie tās piedomā, bet tikai retais to iemanās izdarīt... Attiecību sākumā viss ir kā skaists lidojums, tas paceļ tevi spārnos, tas otrs cilvēciņš liekas ideāls un tev gribās izdarīt visu lai viņu noturētu, atstātu labu iespaidu, parādīt sevi tikai no tās labās puses. Un tas ir ļoti patīkami, laikam tāpēc pirmie randiņi ļoti bieži ir visskaistākie. :) Bet pēc tam, cilvēks paliek un jūtas ļoti ērti un labi ar to otru cilvēku...un tas ir OK. Bet kad arī dusmu izgāšana, no kuras it kā vairs nav jākautrējas attiecību tālākā stadijā...pamazām izzūd romantika...un viss nez kāpēc pajūk. laikam aizmirstam novērtēt to, ka tas, kas ir mums blakus ir vislabākais- tīra, īsta, nevainīga, nesavtīga mīlestība...un mēs izmantojam, ņemam... bet ir arī jādod pretī- vienmēr un visu laiku, ir jācenšas lai būtu vēl labāk kā pirmo reizi... es to vēl mācos... :))
**************************
Es nezinu, vai es negribu iemīlēties. Divas nedēļas atpakaļ no manis aizgāja cilvēks, ar kuru jutu, ka varu būt kopā vienmēr un iet kaut uz pasaules malu... tā dzīvē reizēm sanāk... bet nē, man nav bail iemīlēties, man ir bail no tām beigām kas seko... nē, pat ne tas, man ir bail no tās sajūtas, ka seko vēl pēc tam.
Bet es mīlu mīlestību un man patīk to dot citiem. It tik labi, kad ir kāds, kas sasilda tavas rokas, kad tev ir auksts, kas apsedz tevi, jo tu esi aizmidzis uz dīvāna pie TV. Kāds kuram tu vari piezvanīt un kurš vienmēr tevi uzklausīs. Kāds ar kuru iet uz kino, iet garās un bezjēdzīgās pastaigās, spēlēt stulbas spēles uz siltas segas istabā uz grīdas, kad ārā līst. Iet peldēties pa pliko kad pie ezera neviena nav. Taisīt stulbas un smieklīgas grimases kad abi esat nosmējušies līdz nemaņai. :) Tas ir labi... ir tik daudz lietu... bezgalība... kāds kurš parkā pienāks pie tevis no aizmugures un pēc siltajām rokām, kas aizsegs acis, tu pasmaidīsi un zināsi- tas ir viņš :)
**************************
ha ha, nu ja tev tā šķiet, tad tas vien nozīmē, ka tāds nebūsi. Īsti vecpuiši nekad nedomā par to, kas viņi ir. Viņiem tas nerūp, viņi ir laimīgi kā ir, nevis ar kādu kopā... es reiz mēģināju tādu piesiet. Bet neizdevās, skaisti bija, kamēr bija, bet ir tādi, kurus vienkārši nevar un nevajag noturēt. Tas nav tā dabā paredzēts...
Neskumsi, gan jau būs labi. Un tici man, iemīlēsies, kad to vismazāk gaidi un ikviens ir pelnījis mīlestību. :)
**************************
Ha ha, taisnība. Es vispār parasti savu telefonu ārā neslēdzu. Bet tas lai tie īpašie cilvēki, mani draugi un tie, kas man svarīgi vienmēr varētu mani sazvanīt. Man patīk justies vajadzīgai un pie kaut kā piederīgai. :)) Tā ir laba sajūta...
Man par telefona sarunām ir viena laba atmiņa. Tā saruna faktiski bija 4 no rīta, bet zvanīja, kāds, kura baisi es vairs vispār negaidīju dzirdēt...
Un arī tagad reizēm nav nekā labāka par foršu sirsnīgu īsiņu.. :))))))))
Baigi mīļš garīgais šodien. Gribas kādu apņemt un pabužināt matus ;-)Current Mood:  confused Current Music: Joss Stone- Fell In Love WIth A Boy |
| Mystique | May. 28th, 2004 @ 12:43 pm |
|---|
|
“Vēstulīte Mr.Ideeals -> nataliesugar
nu pasham ar taada interesanta sajuuta...kopaa ir labi...bet kad vinja darbaa es svaas dariishanaas tad nav taa ka baigi rautos satikties, bet kad satieku tad vairs neko citu negribu...mistika “
************************************************************************************
Viss ir labi. Esam draugi. Šodien tā kārtīgi parunājām, es par savām sajūtām, viņš par savām. Nu ap sirdi bija vēl labāk. Vismaz no šīm attiecībām, neskatoties uz to, ka viss bija beidzies, esmu iznākusi bez smagām paškritikas lēkmēm un liekiem mazvērtības kompleksiem. |
| "Laimība" | May. 27th, 2004 @ 06:58 pm |
|---|
|
Pamodos pirmo reizi 3:30 no rīta. šusmīgi sāpēja kuņģis, uz pieres auksti sviedri. Nu nav labi...kārtēj;a kuņģa čūlas lēkme. TIkai ne tagad, rīt man ir ieskaites... Iegāju dušā, siltā, attīrošā, veldzējošā,,, centos pieremdēt sāpes... Ielīdzu atpakalļ gultiņā. Tā bija patīkami vēsa, pa atvērtajām balkona durvīm pavisam klusām svilpoja viegls pavasara ziemeļvējš.
**************************************************************************
"Mr.Ideāls 2004-05-25 13:28:02
uhh...baac...sesijaa laikam buus jaapakaraas kaarteejo reizi.... bet po par sesiju...me ir neizsakaami laimiigs "
Tas bija ieraksts viņa dienasgrāmatā...
Es gāju mājās un domāju, ap sirdi bija silti un labi. Mīlestība ir tāda dīvaina lieta. Tad kad ir laimīgs ir otrs cilvēks, laimīgs esi arī tu. Pat ja viņa laimei nav nekāda sakara ar tevi. Tagad ticu, kad atceros kādu parunu par to, ka mīlestība nav savtīga vai skaudīga... Es klusēju...manas domas klusēja...
Smidzināja lietus, bija vēss. Diena bija izdevusies diezgan veiksmīga, labi, ka neļāvos mirkļa vājumiem un nepakāros līdz pusdienlaikam, kad viss negāja cik gludi. Beigas laikam tomēr vienmēr ir labas... varbūt šajā dzīvē mani kaut kas/kāds sargā...
...Current Mood:  mellow Current Music: Prāta Vētra- Vēlāk Es Paskaidrošu |
| A Joke | May. 26th, 2004 @ 06:40 pm |
|---|
|
Piedāvāju roku un sirdi apmaiņā pret gurniem un krūtīm.Current Mood:  bitchy |
| » Who sets the date? |
|---|
Sarunāju kārtējo randiņu, ar foršu puisi, viņš tagad visdrīzāk dara visu, lai atstātu uz mani labu iespaidu... bet es tik domāju, varbūt pēc randiņa ieskriet pie sava Mr.Ideāla. Tikko aizsūtīju viņa īsziņu: "Es pagājušā naktī redzēju tevi sapnī..." Un patiesībā jau tā arī bija...
Jāģērbjas. Neskatoties uz to, ka viņu mīlu, tagad neko nevaru izdarīt, mums ir jāgaida...man ir jāgaida un sirdī jācer, ka viņa attieksme mainīsies, būs tāda kā sākumā, kad viņš brauca pie manis 1naktī un aicināja uz randiņiem pusnaktī un smaidīja katru reizi, kad es viņu noskūpsīju...
May. 23rd, 2004 @ 11:06 am
|
| » Miegs |
|---|
Aizmigu uz dīvāna...likās ka tur ir siltāk, šaurāk- līdz ar to ne tik vientuļi. Pamodos. Jāiet gulēt... Negribu...bet vismaz miegā es par viņu nedomāju, es sapņoju...
May. 23rd, 2004 @ 04:01 am
|
| » (No Subject) |
|---|
всё пустое, всё обман кроме этого безконечного неба...
May. 22nd, 2004 @ 11:10 pm
|
| » Mjāaaa... |
|---|
Iešu pavingrot. ja nu viņš tomēr vēl vakarā piezvana. Atceros taču, ka bija laiki, kad zvanīja man gan 11, gan 12 gan pat 2 vai 3... kā es gribu to visu atpakaļ... gribu viņu... jāiet. Sports noņem stresu!
May. 22nd, 2004 @ 08:03 pm
|
| » Piezvanīju viņam... |
|---|
"Diez vai", skanēja atbilde, "Es tagad braucu uz Cēsīm un nezinu cikos būšu atpakaļ..."
Pajautāja kā es jūtos, diezgan stulbā balsī atteicu, ka ne visai. Patiesībā nav tā, ka ne visai. Jūtos pretīgi... Gribu viņu samīļot...bužināt viņa matus... noglaust pierīti un vaigus... spēlēties ar viņa pīrsingiem...
Es raudu un ārā līst lietus!
May. 22nd, 2004 @ 02:25 pm
|
| » Naids... |
|---|
Atnācu no solārija... Bija pamodies brālis. Pirmā frāze, ko no viņa saņēmu bija: "Kāpēc tu mūs tik ļoti ienīsti?" - es nesapratu. Man liekas, ka nav otra cilvēka, kas man dzīvē būtu tik svarīgs, kā viņš...mans mazais brālītis...Andrītis... Es nevaru neraudāt! par ko? Kāpēc? Kas bija noticis pa šīm pāris stundām no vakardienas vakara un šo rītu? ... raudu...
Es vairs negribu nevienu mīlēt. Mīlestība ir pārāk smaga nasta un man ir apriebies to nest vienai!
************************************
May. 22nd, 2004 @ 12:28 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
šodien pamodos pirms nozvanīja modinātājs. Ap 9:00 no rīta, tas priekš manis ir visai agri, īpaši sestdienas dienā. Nu neko. Paskatījos spogulī... brr... ne visam man patīk jaunā matu krāsa. Tumšāki mati par maniem dabīgajiem man ir ne visai, tad pati liekos baigi bāla. Nolakoju violetus kāju nagus! SMuki, kā pērlītes! :)) Jāiet uz solāriju.
Nogriezu matu galus, tagad tīri smuki... :)) Tā pati es jau vien esmu. Mājās nav ko ēst...
Jāiet pīpēt...
No viņa ne ziņas...
May. 22nd, 2004 @ 11:22 am
|
| » (No Subject) |
|---|
trakoti gribas viņam kaut ko pateikt... uzrakstīt... nezinu vai vajag... ciešos...
May. 21st, 2004 @ 07:49 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Esmu pārāk ilgi te sēdējusi pie kompja... jāiet uzpīpēt...
May. 21st, 2004 @ 04:09 pm
|
| » Ilgojos... |
|---|
Viņš nav bijis online kopš 20.05.2004 - 21:16... redzējusi viņu neesmu kopš 20.05.2004 - 14:48, kad viņš mani atveda uz skolu un uz atvadām noskūpstīja / iedeva buču...
vakar no 23:00-00:00 aizsūtīju viņam 2 īsziņas... klusums... 00:13: "Jā, es jau guļu!"
Viss...
Viņam it kā šodien bija kaut kāds pasākums...
Es lūdzu viņam pavadīt ar mani sestdienas vakaru... vai viņš piekritīs...
May. 21st, 2004 @ 03:37 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
šodien noformulēju to, ko apjēgt man aizņēma 1/2 gadu... varat palasīt 4.janvāra ierakstu...
May. 21st, 2004 @ 02:57 pm
|
| » Poll |
|---|
Tajā aptaujā bija domāts vai laiks spēj mainīt atiieksmi uz labo pusi... :))
May. 21st, 2004 @ 10:05 am
|
| » Laiks |
|---|
Poll #2589
Open to: All, results viewable to: AllVai laiks šķirti spēj mainīt cilvēka attieksmi? Tava atbilde par jautājumu vai laiks spēj mainīt attieksmi
May. 21st, 2004 @ 10:03 am
|
| » Explanations |
|---|
...mīlu!
Bet ko gan tas maina? Viņam esmu tikai draugs. Viņš iet ar citām, meklē savu vienīgo īsto. Mirinu sevi ar domu, ka viss vēl var mainīties. Vēl divas nedēļeas... varbūt... tikai divas nedēļas, vai pietiks?
Vakar braucām garām turienei. Izrādijās, ka divus gadus atpakaļ abi bijām tur, vienās telpās... un viens otru pat nepamanījām... žēl, bet viņš teica labi... toreiz nekas prātīgs nebūtu sanācis, jo viņam galvā bija tikai izklaides. Vai ar to viņš domāja, ka kaut kas varētu tomēr sanākt tagad?
Un kāpēc gan ne? Esam pazīstami pavisam nesen... es nekur nesteidzos...atkal iemīlējos par agru...
būs labi... tā es sev saku...ceru...
Es viņu...
May. 21st, 2004 @ 09:53 am
|
|
|
10 (41.7%)