Hurricane of Life - Post a comment

**************************

Vēstulīte nataliesugar -> fotograafam, kas fotografēja saulrietu

liela mīlestība var būt un patiesa gan...tikai nez kāpēc man liekas, ka dzīvē tas ne vienmēr ilgst kā filmās- mūžīgi. :)

Vispār iemīlēties tas ir skaisti un ļoti veselīgi. :) Tikai cilvēkam ir viena problēma, kas laikam ir atrisināma, ja pie tās piedomā, bet tikai retais to iemanās izdarīt... Attiecību sākumā viss ir kā skaists lidojums, tas paceļ tevi spārnos, tas otrs cilvēciņš liekas ideāls un tev gribās izdarīt visu lai viņu noturētu, atstātu labu iespaidu, parādīt sevi tikai no tās labās puses. Un tas ir ļoti patīkami, laikam tāpēc pirmie randiņi ļoti bieži ir visskaistākie. :) Bet pēc tam, cilvēks paliek un jūtas ļoti ērti un labi ar to otru cilvēku...un tas ir OK. Bet kad arī dusmu izgāšana, no kuras it kā vairs nav jākautrējas attiecību tālākā stadijā...pamazām izzūd romantika...un viss nez kāpēc pajūk. laikam aizmirstam novērtēt to, ka tas, kas ir mums blakus ir vislabākais- tīra, īsta, nevainīga, nesavtīga mīlestība...un mēs izmantojam, ņemam... bet ir arī jādod pretī- vienmēr un visu laiku, ir jācenšas lai būtu vēl labāk kā pirmo reizi... es to vēl mācos... :))

**************************

Es nezinu, vai es negribu iemīlēties. Divas nedēļas atpakaļ no manis aizgāja cilvēks, ar kuru jutu, ka varu būt kopā vienmēr un iet kaut uz pasaules malu... tā dzīvē reizēm sanāk... bet nē, man nav bail iemīlēties, man ir bail no tām beigām kas seko... nē, pat ne tas, man ir bail no tās sajūtas, ka seko vēl pēc tam.

Bet es mīlu mīlestību un man patīk to dot citiem. It tik labi, kad ir kāds, kas sasilda tavas rokas, kad tev ir auksts, kas apsedz tevi, jo tu esi aizmidzis uz dīvāna pie TV. Kāds kuram tu vari piezvanīt un kurš vienmēr tevi uzklausīs. Kāds ar kuru iet uz kino, iet garās un bezjēdzīgās pastaigās, spēlēt stulbas spēles uz siltas segas istabā uz grīdas, kad ārā līst. Iet peldēties pa pliko kad pie ezera neviena nav. Taisīt stulbas un smieklīgas grimases kad abi esat nosmējušies līdz nemaņai. :) Tas ir labi... ir tik daudz lietu... bezgalība... kāds kurš parkā pienāks pie tevis no aizmugures un pēc siltajām rokām, kas aizsegs acis, tu pasmaidīsi un zināsi- tas ir viņš :)

**************************

ha ha, nu ja tev tā šķiet, tad tas vien nozīmē, ka tāds nebūsi. Īsti vecpuiši nekad nedomā par to, kas viņi ir. Viņiem tas nerūp, viņi ir laimīgi kā ir, nevis ar kādu kopā... es reiz mēģināju tādu piesiet. Bet neizdevās, skaisti bija, kamēr bija, bet ir tādi, kurus vienkārši nevar un nevajag noturēt. Tas nav tā dabā paredzēts...

Neskumsi, gan jau būs labi. Un tici man, iemīlēsies, kad to vismazāk gaidi un ikviens ir pelnījis mīlestību. :)

**************************

Ha ha, taisnība. Es vispār parasti savu telefonu ārā neslēdzu. Bet tas lai tie īpašie cilvēki, mani draugi un tie, kas man svarīgi vienmēr varētu mani sazvanīt. Man patīk justies vajadzīgai un pie kaut kā piederīgai. :)) Tā ir laba sajūta...

Man par telefona sarunām ir viena laba atmiņa. Tā saruna faktiski bija 4 no rīta, bet zvanīja, kāds, kura baisi es vairs vispār negaidīju dzirdēt...

Un arī tagad reizēm nav nekā labāka par foršu sirsnīgu īsiņu.. :))))))))

Baigi mīļš garīgais šodien. Gribas kādu apņemt un pabužināt matus ;-)