2/26/11 10:59 pm - 26.02.11Dzīvē ir tik svarīgi novērtēt to, kas mums katram ir dots. Citādi sanāk, ka mēs visu dzīvi skrienam pakaļ tam, ko vēl vēlamies sasniegt, iegūt un tas, kas jau ir, netiek novērtēts vai novērtēts par maz.
Šodien, lasot vienas jaunas rakstnieces grāmatu, nonācu pie secinājuma, ka jaunajiem rakstniekiem trūkst pacietības veidot kārtīgus research, kas stāstam dod realitāti. Tēli ir zaļi, tikpat zaļi, kā pats rakstnieks. Tad vēl viņiem trūkst sava vienota rakstības stila un tendence rakstīt pārāk drosmīgi, lietojot daudz "modernās" valodas. Tiesa, neesmu nekāds valodnieks, lai varētu daudz ko spriest, bet tādas sajūtas mani pārņēma lasot. Viss būs labi. Jābūt. Cīnīšos ar savu patstāvīgo uztraukumu. Mierīgi tik jāturpina darboties. Tēja, mūzika, grāmatas - mana terapija. Gerard McMann - cry, little sister
 calm |
