Andromeda

Life long story

11/21/12 10:35 am - Day: 20

"Fear is your friend." 

Katram ir savas bailes, bet baidīties nemaz ar nav tik silkti. Īpaši, ja, spītējot tām, spēj uzdrīkstēties, ja esi challenger. Ir diezgan bēdīgi, ja nesanāk sevi izaicināt, nesanāk uzdrīkstēties. Vienmuļi.

Te vakar atkal sanāca savas bailes izaicināt un kā izrādās, tad vēl aizvien spēju. Trīcēdama, drebēdama, bet spēju. Jā, un ļaudis jau saka, ka nevarot manīt tās manas iekšējās vētras. Pārliecinoši meli.

Atkal saprast, ka varu vairāk, kā varbūt man šobrīd šķiet un ja citi spēj noticēt, kāpēc, lai es sev nespētu noticēt?

Tomēr gribas būt piezemētai, neļaut tādām lietām tikt man klāt un neļaut saslieties degunam mākoņos, lai arī reizēm pieklātos. Apzināties savu vērtību, ticēt sev, bet neļauties augstprātīgai attieksmei, nelūkoties uz citiem no augšas. 

"Be humble and pure."

Beigās bija tik laba sajūta, ka saņēmos, ka mēģināju. And I'm still surprised by everyone's reaction. They listened and gave me their eyes. Best feeling in world.

12/27/10 11:46 pm - 27.12.10

To be or to not to be.

"Atceries, ka ja tev liekas, kas tu strādā smagi, tu vienmēr vari strādāt vēl smagāk un tavs pretinieks notiekti jau to dara.", "Ja tu saki, ka tu kaut ko nevari, tas nozīmē, ka tu vari, jo tu neaizdomātos līdz lietām, kuras tev nebūtu pa spēkam.".

Šodienas visu nevarēšanu, rīt es ielikšu tajā, lai es varētu, jo es varu.

Koncerts pēc divām dienām un tad es nedaudz atpūtīšos līdz svētki beigsies. Tad atkal būs jāķeras pie darba jau Jaunajā gadā.

Vēl pa šīm dienām jāsaņemas un jānosūta pieteikums. Pietiek slēpties ēnās. Beidzot jālien laukā un jāsāk rīkoties, jo neko es nevaru zaudēt, es varu tikai iegūt.

Jē, un es šodien dabūju redzēt Edžiņu. Tāds pavisam sīks un niecīgs palicis, mati atauguši, bet tā visādi citādi vecais labais Edžiņš.

Kas attiecas uz tādām visādām iekšējām pašsajūtām. Lietas, kuras nav manos spēkos mainīt es tad arī beidzot esmu atstājusi savā vaļā. Lai plūst pa straumi uz lielākiem plašumiem. Man šķiet, es beidzot esmu atradusi tādu kārtīgu koka sakni, pie kuras pieturēties, lai nekas mani nespētu paraut līdzi, un koks, kam tā sakne, aug ar katru dienu arvien lielāks un lielāks.

Rīt lielum lielais treniņš, tāpēc dienas agrākā puse būs nedaudz jāvelta ķermeņa sagatavošanai, zinot, ka mums tam vienmēr pietrūkst laika.

Powered by Sviesta Ciba