6/23/10 01:18 am - Rainy thoughtsLaukā atkal līst lietus. Ja tā padomā, šo teikumu es spēju sadzirdēt ļoti dažādi. Man lietus vienmēr ir paticis. Nesen atklāju, ka arī mammai patīk lietus. Ja man būtu ar ko, es ierakstītu šo apsolūti mierīgo un patīkamo skaņu, šo pasakaini mierīgo mirkli, kad visi cilvēki, ko man vajag ir šeit pat un man vairs nav tādas sajūtas, ka kāds mani plēstu uz pusēm vai es vairs nesaprastu, ko es daru vai pat kas es esmu. Viņi ir aizpildījuši tos tukšumus, kas sāp visvairāk. Pazudusi vēlme arī kaut kur bēgt prom. I am here. Es esmu.
Mana vislielākā problēma ir tā, ka es dzenos pakaļ lietām, notikumiem un cilvēkiem, un es pazaudēju sevi pavisam aši lietās, notikumos un starp citiem cilvēkiem. Es pazaudējos un pūlos ar visiem iespējamajiem un neiespējamiem veidiem to visu noturēt pie sevis un tad, tas viss mani nospiež, jo es varu noturēt tikai sevi, nevis sevi plus vispārējais, kur es esmu paspējusi izšķīst un pielipt kā dadzis. Lietas ir sākušas kontrolēt mani, nevis es lietas un tā nedrīkst būt. Tagad, kad esmu to aptvērusi, es vairs nevienam pakaļ nedzīšos. Tagad es gribu vienkārši būt šeit un tagad, es pati, ar visiem tiem, kas man ir svarīgi un kuriem varbūt arī es esmu kaut daļa no tā, kas viņi ir man. Band of horses - The Funeral
 calm |
