2/8/11 10:08 pm - 08.02.11Pēdējā laikā jūtu, ka atkal nespēju būt patiesa. Īpaši apkārt cilvēkiem, kurus tik labi nepazīstu vai negribu pazīt, vai baidos iepazīt. Maska pēc maskas. Gribas skriet projām, bet es tā nemēdzu darīt. Tā ir tikai sajūta, ka gribētos skriet un skriet, kamēr nebūtu vairs spēka. Es tikai mazliet slēpjos. Visticamākais pati no sevis un savām sajūtām tagad. Ak, šī muļķīgā iedoma, ka varēšu kur paslēpties. Agri vai vēlu visas maskas krīt. But still I feel like Mr.Nobody... and again and again I miss it more than anything. Nespēju atšķirt vai krūšukurvis sāp no presītēm vai arī mans plaušu karsonis (kuram vajadzētu būt izārstētam) vēl joprojām negrib līdz galam atlaist mani vaļā. Ceru, ka tomēr pirmais variants. Esmu aizrāvusies ar seriālu Castle - it is so much fun! :D
Apocalyptica - Pandemonium
 calm |
