Andromeda

Life long story

7/17/10 02:06 pm - 17.07.10

Kā tad es izvandījos pa Positivusu? Laikam jau jāsāk šķetināt vaļā kā tāds dzijas kamoliņš.

Sakrāmēju mantas un iekāpu autiņā. Veiksmīgi aizkratījos. Tiesa gan tik nežēlīgi karsti bija, ka man jau likās, ka karstāk vairs nevar būt, bet kā vēlāk izrādījās es biju kļūdījusies šajā jautājumā. Sazvanīju Kiku un viņ man teic, lai es ejot jau stāvēt rindā pēc aprocītes, ko es arī izdarīju. Jāpiemin, ka šis bija mans pirmais Positivus. Tālāk domāj iešu iekšā, bet pie ieejas man saka, ka foodu un ūdeni man tagad būšot jāmet laukā un tā kā man tā nešķita laba doma, ar Kiku aizvedām somu pie viņas. Jā, jā es saprotu viņi taču arī grib nopelnīt, plus vēl drošības apsvērumi.

Nu neko, kikis ar savējiem aizvandījās darīt lietas, kuras iekļāva tādas lietas, kuras es parasti nedaru, tāpēc atgriezos teritorijā savā nodabā, izpētīju visu, kur kas atrodas un tad sāku ceļot no vienas saktuves uz otru, klausoties dažnedažādākās grupas un satiekot dažnedažādākos cilvēkus, kas bija gan sen neredzēti, gan visādi citādi.

Pirmajā dienā man vislabāk patikās tikai viena grupa - UNKLE live, kas vienkārši rāva nost jumtu un neko tādu es patiesībā nebiju gaidījusi. Fantastika!

Kad beidzot bija satumsis tik ļoti, ka staigāšana pa teritoriju sāka šķist ne parāk draudzīga tipināju pie Kikas uz telti. Jā, un ekstras ar dušu visu to pasākumu padarīja vēl jo patīkamāku, par ko man paldies jāsak tikai un vienīgi Kikai :)

Nākamajā dienā ierados teritorijā jau krietni laicīgāk. Paklausījos šo to  pa mazajām skatuvītēm un apēdu vistas sendviču. Nopirku dzeramos un devos uz lielo skatuvi, kur atradu sev pemērotu vietu - meaning pie režģa pašā priekšā un tur arī paliku visu dienu. Jā, es esmu viens no tiem trakajiem, kas savas mīļgrupas dēļ ir gatavs kalst saulē un gaidīt n-tās stundas. Tā no diviem līdz pat Muse uzstāšanās laikam es tur tā vienkārši nodzīvojos, klausoties pārējās gurpas, kas ik pa laikam uzstājās. Tean Bears bija klausāmi un ASIWYFA (and so I want you from afar) bija necerēti forši. Tādi nedaudz instrumentāli, jo vokāls bija dzirdams tikai dažuviet, bet kā viņi deva laukā! Džeki slapji nogāja no skatuves. Super!

Ak, dievs! Un tad jau kārta nāca Scissor Sisters, kas, atvainojos, ja kādam patika, man šķita pretigi! Jā, pretigi! Grupas plakāts vien jau nosita visu vēlmi viņus redzēt - milzīga pakaļa. Tad pa starpu iekļuvu nelielā faightā par savu vietu no kuras mani gribēja izēst viena blondīne, bet beigās sapratusi, ka ne uz to pusi mani stumdījusi uzmetās par baigo draudzen.Vispār veigsmīgi atradām sadarbību ar otro rindu, kas mūs pirmajā rindā centās saudzēt tik ļoti negāžoties virsū, vai arī ja mēs jutām, ka nupat nospiedīs sarunājot ar otrajiem pagāzāmies uz atpakaļu, lai atbrīvotu nedaudz rūmīti. Apsargi mūs apgādāja ar ūdens rezervēm un arī rūpējās par to, lai mūs nenospiestu.

Kad pretigie scissori bija nogājuši nost, viss cītīgi tika gatavots Muse! Viņi bija vienkārši perfekti!

Visas dziesmas, lāzeri, gaismas! Dziedājām līdzi visām dziesmām un riktīgi izārdījāmies. es vēl joprojām nespēju noticēt, ka es viņus redzēju no pirmās rindas. Bildes, video vēl nav izrediģētas. Man trūkst vārdu, lai aprakstītu cik fantastiska bija viņu uzstāšanās vai to kādas sajūtas darījās iekšā, bet man šķiet, ka man tas nemaz nav jādara, gluži vienkārši jāpatur kaut kur kādā drošā sirds nostūrītī. Viņi bija forši, viņi ir forši! Visa mana gaidīšana attaisnojās par 200%.

Tas bija labākais pasākums līdz šim, kur es biju bijusi un es noteikti atgriezīšos uz vēl kadu Positivusu.

5/2/10 06:52 pm - 02.05.10

Tomēr viss kādreiz noder un nāk atpakaļ. Ir vērts censties un pat reizēm izlīst no savām ādām laukā. Lai arī tagad vēl darba ir kaudzēm, ir jau neliels prieks par tiem paveiktajiem darbiem, kas pirms pāris nedēļām šķita neiespējami.

Nevaru vien sagaidīt, kad visi darbi būs izdarīti un sāksies vasara. Un YES! Es dabūš redzēt vēl vienu no tām grupām, kuras man vienmēr ir gribējies redzēt. Super!

 

Powered by Sviesta Ciba