Andromeda

Life long story

8/3/10 09:32 pm - 03.08.10

Izgulējos, kā cilvēkam pieklājas, neierobežojot sevi ne ar kādām laika barjerām. Jā, viens ar zāles pļāvēju gan nedaudz atļāvās man to prieku pabojāt, bet aiztaisot balkonu aizmigu tā it kā nekas nebūtu bijis. Man šķiet, tieši šī būšana vienai uz kādu laiku ir tieši tas, kas man visu laiku pietrūka. Man reizēm tā vajag būt vienai. Citādi slīkstu cilvēku jūrā, kurai ir daudzas sejas - smaidīgas, bēdīgas, sabozušās, vientiesīgas, apjukušas, laimīgas, dusmīgas, vienaldzīgas un tā tālāk un tā joprojām.

29 dienas līdz skolai.

Rīt jāaizstaigā līdz bibliotēkai.

Powered by Sviesta Ciba