12:14 pm - Melnais caurumsLielā stagnācija iestājusies. Ir tik jauki, ka atrodas tādi cilvēki, kas izvelk ārā un uzmundrina, un parunājās. Citādi jau vienu brīdi likās, ka ļaušu sevi iesūkt melnajam caurumam. Biju jau atkal veiksmīgi aizmirsusi, kas esmu un ko daru. Tā gadās, kad pazaudējās tie cilvēki, kurus vajag visvairāk. Tā, gadās, ja pats sev vairs netic un notic, ka nevienam neesi vajadzīgs un nekam nederīgs. Dusmas uz cilvēkiem, ka viņi liek citiem tā justies, kad zinu, ka var būt arī savādāk, ka pati varu likt citiem justies īpašiem un vajadzīgiem, ka var mīlēt, ka jāmīl. Gribas savu matu krāsu atpakaļ. Laikam būs jāmēģina vēlreiz atgriezties. Pacietība jāaudzina. Nekas neskan
 calm |