Andromeda

August 4th, 2010

02:13 pm - 04.08.10

Kārtējais komunikācijas trūkums. No rīta pamodina Šamējs un māsa, kas tikko ieradušies no V-davas. Teksts - Brauksi uz laukiem? - Neesmu gatava, kāpēc neviens nepabrīdināja, ka brauks? - Nu tad cepinies pa pilsētu.

Ok, cepināšos tad arī.

Ja vien es spētu izslēgt kaut pusi no tā, kas iekšās darās. Palaisties vaļā. Ja vien es zinātu kā. Tādas briesmīgi bēdīgās domas.

Sasodīts, es laikam nekad nebūšu normāls cilvēks. F#ck!!!!

10:19 pm - Negaidu vairs.

Mana lielākā problēma šobrīd laikam ir, ka es, tāpat kā visi pārējie cilvēki, kaut ko gaidu no sev apkārtējiem. Bet patiesībā, gaidīt kaut ko no citiem, ir lielākais stulbums, ko cilvēki vispār var izdarīt. Cilvēki ir vieni sasodīti egocentriski radījumi. Jā, drošvien ne visi, bet lielākais vairums. Gaidot kaut ko no citiem, bieži vien sanāk tā, ka neko arī nesagaidi un kad tu neko nesagaidi, tad tu sajūties, kā nevienam nevajadzīgs mēsls. So Cheers to not waiting anything from anyone! Pietiek sevi šitā mocīt. Neko vairs ne no viena negaidīšu un es godīgi saku, ka neesmu uz nevienu dusmīga un neturu ļaunu prātu. Cilvēki mēdz būt stulbi veidoti pēc dabas un tur nu neko nevar padarīt un es arī esmu tikai cilvēks.

Negaidot bieži vien dzīve mēdz būt gaišākās un jestrākās krāsās.
Powered by Sviesta Ciba