|
Marts 13., 2006
| 12:20 - pusdienlaiks man patīk filozofēt un domāt par 'kritisko masu'. Kritisko, bet ne ķermeniski kritisko. Par to kritisko, kas rada neatgriezeniskas izmaiņas, kuru sasniedzot sākas dalīšanās, seko sprādziens, etc. To kritisko, kuru sasniedzot kaut ko var uzskatīt par normu, bet kaut ko par novirzi. To kritisko, pēc kuras čipsi, vīnogas un šokolāde kļūst par īstu ēdienu, bet varīta ola ar maizi par našķi..
|
|
|
|
Sviesta Ciba |