|
|
|
Februāris 14., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nastja | 12:43
Delantijs apgalvo, ka kopienas interese ir atdzimusi, jo mēs meklējam piederību. Viņš citē vairākas autoritātes dažādās nozarēs, kas atbalsta viņa tēzi: kopiena kā ideja un utopija vilina, jo īpaši tagad, kad globalizācija sekmē mūsu pieredzi pasaules defragmentācijā un nedrošībā, un mūsu attiecības ar moderno valsti tiek raksturotas kā vilšanās. Delantijs citē Baumanu: “Mums pietrūkst kopienas, jo mums pietrūkst drošības, izšķiroša kvalitāte laimīgai dzīvei, bet vienīgā, ko pasaule, kur dzīvojam, var piedāvāt vai vēl vairāk negribīgi apsolīt.” Tā vietā, lai aizstāvētu tradicionālo kopienu – teritoriāli izvietotu, sīkvienību, balstītu uz tradicionālām vērtībām – Delantijs mudina mūs domāt komunikatīvas kopienas terminos. Tāpat kā Meluči (Melucci), Delantija kopienas koncepcija ir sociālā darbība. Viņš ierosina, ka komunikatīvās kopienas ir konstruēti, refleksīvi organizēti individuēto dalībnieku sociālie tīkli. Tā kā tie paredz piederības jēgu tāpat kā sociālās darbības potenciālu. Delantijs apgalvo, ka komunikatīvās kopienas rada refleksivitāti (atgriezeniskumu), definējamu kā sociālās piederības apzinātu izjautāšanu.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |