Tīru kompim My Documents mapi, atradu iedvesmojošu teksu :)

Kad sieviete ieskatās spogulī:
3 gadu vecumā: Paskatās spoguli un ierauga Karalieni.
8 gadu vecumā: Paskatās spoguli un ierauga Pelnrušķīti.
15 gadu vecumā:
Paskatās spoguli un ierauga Pelnrušķīti/ Karsējmeiteni/ Popzvaigzni,ja vien viņai nav pirmsmenustrāciju sindroms un viņa neierauga
Resno/ Pumpaino/ Neglīto ("Mammu, es taču nevaru iet uz skolu šādā
izskatā!").
20 gadu vecumā:
Paskatās spogulī un ierauga, ka ir "pārāk resna/parāk tieva, pārāk īsa/pārāk gara, pārāk taisniem/pārāk cirtainiem matiem" -taču viņa nospriež, ka jāiet izklaidēties tik un tā.
30 gadu vecumā:
Paskatās spoguli un ierauga, ka ir "pārāk resna/ pārāk tieva, pārāk īsa/ pārāk gara, pārāk taisniem/ pārāk cirtainiem matiem" - taču viņa nospriež, ka viņai nav laika to novērst un viņa dosies izklaidēties tik un tā.
40 gadu vecumā:
Paskatās spoguli un ierauga, ka ir "pārāk resna/ pārāk tieva, pārāk īsa/ pārāk gara, pārāk taisniem/ā kārtīga sieviete", un dodas izklaidēties.
50 gadu vecumā:
Paskatās spoguli un ierauga: "Es esmu", un dodas izklaidēties, kur vien vēlas.
60 gadu vecumā:
Paskatās spoguli un atceras pazīstamus cilvēkus,
kuri vairs nekad neskatīsies spogulī. Tad viņa dodas ārā un iekaro
pasauli.
70 gadu vecumā:
Paskatās spogulī un ierauga gudrību, humoru un pieredzi. Un dodas laukā meklēt piedzīvojumus un baudīt dzīvi.

80 gadu vecumā:
Vairs neapgrūtina sevi ar skatīšanos spoguli. Vienkārši, uzliek galvā traku rozā cepuri un dodas laukā baudīt dzīvi.