> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 10., 2009

09:25 - romantiskās domas kopš katru dienu eju pastaigā ar krišu ārā, daba ienāk manī un līdzīgi kā noplēsies kaķis saulītē sildās un tecina siekalu atceroties, cik forša mince ir kaimiņu pagalma rižā un ka tās dēļ vērts pārplēst ausi un teju vai palikt bez acs, jo kaimiņu Boriss ir viens nešpetns runcis, tā arī es, skatoties uz čubeklīšiem uz soliņiem, tā vien gribu tecināt siekalu un iet kauties par pasaules netaisnību, ka, kamēr citi sēž parkā uz soliņa un bola teļa acis, runājot par mākslu, mūziku un dzīvi (atzīšos, es kā veca klaču tante jauniešu sarunas noklausos), es ar 'asti bluķī' tb Krišu ratos riņķoju pa pilsētas parkiem un, tecinot garu siekalu, tā vien atsaucu atmiņā to reizi pirms 10 gadiem, kad pielūdzējs mani ekskursijas laikā Kuldīgā aiznesa šķeŗsielā pabučoties, gan to, kā man otrās dienas rītā atnesa kafiju gultā.. vismaz pagaidām nav ne kafijas, ne gultas.. gulta kā zaudētā paradīze tiek uzlūkota ikrītu, kad dēls nolēmis celties, bet vīrs mani uz rokām nenēsā.. da i nekad nav nēsājis, labi vēl, ka bučo katrudien. Bet nu citādāk jau viss ir sasodīti feini. Vakar pastaigājoties pirms lietus pa apmākušos parku un vērojot, kā pumpuri kokiem jau veras un kā zāle kanālmalā jau zaļa, apcerēju pie sevis domu, ka dabai tāpat kā cilvēkiem reiz pa reizei vajag brīvdienu, kad saule atpūšas aiz mākoņiem un lietus lēnām nāk, lai nomazgātu ziemā sakaisītās smiltis no parka celiņiem, kuras vējš saulainās dienās vērpj virtenēs pa gaisu. Protams, neizsakāmi žēl, ka dabai šī atslodzes diena iekritusi kāreiz nākamā dienā pēc tam, kad nopirku savas smukās kurpes, kurām klātvelkamie jaunie svārki gaida jau no grūtniecības laika, bet nu 'no big deal'. Beigsies dabai brīvdienas, es ar savām jaunajām tupelēm un brunčiem varēšu špacierēt pa smukajiem, zaļzaļajiem parkiem, atkal sēdēt pie operas strūklakas un noklausīties, kā puikas cenšas pielauzt meitenes un meitenes neuzkrītoši pielauzt puišus.. un gan jau - pavisam drīz - arī man kāds gultā atnesīs kafiju. Un kā kārtējā krīzes rakstā minēts - vaig priecāties par to, kas ir - ģimenē visi veseli, naudiņas pietiek, jumts virs galvas ir un visgardāko kafiju joprojām var nopirkt Coffe Nation..

(ir doma)