|
|
|
Novembris 12., 2008
 | 11:17 - apaļums
vakar mani uz ielas noķēra socioloģes, sākumā nobiedēja pa diviem smaidīdamas mesdamās virsū ar sektas biedru cienīgu smaidu - labvakar, kādas ir jūsu šābrīža vajadzības - un pēc tam turpināja mani tincināt, kādas ir manas vajadzības, kas man ikdienā pietrūkstot, utt.
Vai nu biju nobiedēta, ka galvā nekas neraisījās, vai arī grūtniecības sekas, bet es spēju tik smaidīt un apgalvot, ka man viss ir un nekā nepietrūkst.. caur galvu gan izšāvās domas - mašīna, dzīvoklis - bet tās turpat ar apsprāga, sak - mašīnu nebūs kur likt, dzīvoklis tagadējais labs, jaunu pirkt un iekārtot lielāks kreņķis būtu kā tagadējā sēdēt.. tā viņš ir.. spēju tik nopīkstēt, ka gribētos vairāk brīvdienas, bet tās man tāpat jau decembrī būs..
|
| 15:47
šķīstošai kafijai ir specifiska garša, mazliet pēc laukiem, mazliet pēc neikdienas, pēc ceļojuma ar mazliet.. neteikšu, ka katru dienu un ar prieku to baudītu, bet brīžos, kad sagribas, tas ir special
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |