|
|
|
Septembris 11., 2004
 | 13:55 - vesuma sajūta...
Biju jau nesen dzirdējusi pastāstu par ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilcene , kas sākusi studēt biologos, saskārās ar interesantu diskrimināciju, kad uz jautājumu, cik Tev gadu, tik maigi vien neizsprukt ar atbildi- Nū, mazliet vairāk kā Tev. Tincinātāji pie "mazliet vairāk" nepaliek, un turpina sagraut savus ideālus, pārjautājot - cik: 19? Nevar tak būt, ka jau 20...
Nu lūk, tā arī es šodien tiku nolikta pie vietas. Cik man gadu? Un kā tas iespējams, ka vairāk kā uz pusi vairāk kā pašam jautātātam. Skaitlis 20 tiek nosprausts par robežu, aiz kura ir totālais vacums... Un 22 jau izklausās pēc diagnozes :)) Labi gan, ka uz pasaules atrodas vēl kāds zināms cilvēks, kam vairāk kā man..
Un skolā ar es vairs nemācos. Ak Dies, veca kaza... :))
|
| 14:48 - par vecumu
un tāpēc jau laikam mani arī vienmēr ir mazliet biedējuši cilvēki mazliet jaunāki par mani.
Kā esmu novērojusi viena no tendencēm šādos gadījumos ir, ka tam otram šķiet, ka tu jau tik daudz esi dzīvē sasniedzis, ka laiks pavadītais to visu sasniedzot, ir bijis vērtīgs un ļoti, ļoti garšs.
bet, kā šorīt gaumīgi pastāstīja reliģiju socioloģijas pasniedzēja, kādā izrādē ir bijis teksts, pare uzturēšanos šaisaulē.
Kāds personāžs, un nav svarīgi, kurai pasauli noliedzošai reliģijas konfesijai piederīgs, bijis 47 gadus vecs. Un apspriežot savu eksistenci un konkrēto situāciju, skaļi domājis: "Vidēji cilvēka mūžs ir 60 gadi. Ak Dievs, VĒL 13..."
mīļi :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |