|
Maijs 20., 2004
| 11:39 - sprotiskās aktivitātes Taisni vai brīnums, kā cilvēks spēj saņemties, kad izkustina miesu. Ne jau gultā, bet zālē, lēkājot kā mazliet pasists uz stepa vai bumbas. Vakar īgņojos - strādāt negribas, aivakar tas pats (nu tad gan vēl bija kau kāds attaisnojums, rokas sāpēja, pie zobārsta bija jāiet). Šorīt samiegojusies un apvainojusies uz auksto laiku (nepatīk man pamosties un salstošai sniegties pēc mobļas, kas vibrē uz galda) aizvilkos uz zāli. Forši, vecā kompaška jau pilnās burās, visi apjautājās, kāpēc neesu bijusi, smaidīja, sveicināja. Un tad vēl izvingrojos, izstaipījos (mazās makaronu rociņas gan starā nebija, bet ko darīt...), nomazgājos dušā, sakrēmējos un uz darbu prom. Uzreiz cita juška :), darbi vedās paši, tikai roka jāpieliek.
Labi gan pavasarī dzīvot - vējiņš dzīvību iepūš Garastāvoklis:: pacilāts Mūzika: nau, bet gribas 80-to disko
|
| 11:56 - Mateja citāts
Katram cilvēkam ir savs domu vilciens, kurā viņš brauc, kad ir viens. Viņa dzīves vērtība, cēlums, tāpat kā laime ir atkarīga no virziena, kurā dodas šis vilciens, no bagāžas, kuru tas ved, un no apkārtnes, caur kuru tas brauc. [J.F.Newton]
Es iedomājos, ka ripoju pretī saulei, ar peldkostīmu plastmasas maisiņā un kūstošu saldējumu rokā, Vecāķu virzienā. Vagonā neliels caurvējš, no labās puses iekšā lido papeļu pūkas, ir ap +27 (ēnā)...
diez par ko tas varētu liecināt... Garastāvoklis:: cold
|
|
|
|
Sviesta Ciba |