Eiforija.

Bet nu točna. Nāku šorīt uz darbu. Iegāju RIMītī pie mājas, tantuks pēr šņabīti. Nu tomātiņus, gurķīšus ar (pusdienu vecim laikam taisīs), bet šņabīti ar. Man prieks, ka tantukam prieciņš būs (un nebēdāju ne nieka, ka darbu avēju, savu kafijas krējumu pērkot).

Braucu trolejbusā, konduktors ar tāds sasvinējies izskatījās. Viena pasažiere "sviestojās", ka viņš neprasa naudiņas par biļeti no viņas, a kondukros ta samiegojies - nevaru nesmaidīt.

Skn dziesmiņa par nedejošanu (nastojaščije mužščini ņetancujet, onji daže hoģit s trudom). man jāsmejas, ka tas par mani, jo kopš aizvakardienas trenniņa savā gaitā pate ar Ārniju atgādinu :)

Forši gan darbiņā :)

Mana mīļākā filma par zobārstu :)

Vakar atkal noskatījos.

Eleganti :)

Eh, ātri gan darba spars plok...

Manējais noplaka - viens un divi...

Pēc romantiskajiem piedāvājumiem vakara pavadīšanas dažādošanai + darba rutīnas (atnākot uz darbu, vienmēr naivi domāju, ka darbs ir padarāms, un gluži kā gludināšana ir tikai jāsāk, bet atnākot un sākot strādāt, saprotu, ka ikdienas "mazais" darbiņš patiesībā ir neuzveicams kalmārs, ko tu tik apkaro un apkaro), mana strādātgriba ir krietni apdzisusi, un prātu nomoca domas, tādas kā - kad mēs beidzot sāksim svinēt kolēģa dzimšanas dienu, ko vilkt vakarā, vai rīt rītā censties aizvilkties līdz trenniņam, jeb nogalēt šo domu jau iedīglī, ļaujot sev ilgāk pagulēt...

Pavasaris, eh pavasaris...

OOO - super, sākam svinēt :)