|
|
|
Maijs 25., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nastja | 13:54 - bija gan
ij vējiņš mazliet bija, ij viļņi.
Jūra tāda tumša, auksta, bet, kad vējs mākoņus izpūta - spīdīga kā zelta. Apstājos, skatījos, baudīju. Vējš pūta abās ausīs un viļņi šļakatoja. Prātā ieskrēja 2 domas:
1 - ja būtu siltāks, varētu nopeldēties, jo tādā jūrā peldēties viens vienīgs kaifs;
2 - pasaka par Nāriņu, kur viņa beigās par putām pārvērtās.
Kaut kā stulbi iedomājos arī, ka arī varētu savu dzīvi beigt jūrā, nu ne jau tā uz vietas - tb vakar, bet tā kā globāli. Bet tad atcerējos, ka līķus Jūra lielākoties izskalo, un ka droši vien nekāds estētiskais skats nebūtu, tāpēc šo ainiņu nomainīju pret - "es, veca, sačervelējusies tantiņa saulrietā pie jūras :). Sēžu skatos jūrā, saulē. Atminos dzīvi, priekus, bēdas, jaunību, un izdziestu kopā ar saules gaismu..."
jūra - jā, tas ir kaut kas ...
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |