par sankcijām...

Sankcijas prasa sava veida samierināšanos no to indivīdu puses, kuri tām ir pakļauti – tas ir iemesls vairāk vai mazāk vispārējai kontroles dialektikai. Pat nāves draudiem nav nekādas nozīmes, ja vien cilvēks, kuram šādi draudi ir izteikti, dzīvei nepiešķir kaut kādu vērtību. [sacīt, ka indivīdam “nav bijis citas izvēles kā vien rīkotis tā un ne citādi”, šādā situācijā acīmredzot nozīmē – “Ņemot vērā viņa nevēlēšanos mirt, vienīgā iespējamā alternatīva bija rīkoties tā, kā viņš to darīja.”]

respektīvi - nav jēgas iedarboties, censties ietekmēt kādu, ja viņam nospļauties par rezultātu. Tā vietā jāmekle kas cits..