un jau kuro reizi..  ir tik patīkami pamosties 3 minūtes pirms pulksteņa un sagatavoties tā zvanīšanai.

Pēc tam klusi izslīdēt no guļamistabas, aprunāties ar Muri, iztīrīt zobus, uzvilkt iepriekš noliktās drēbes (es tā vēl esmu darījusitikai skolas laikā) un iesēsties mašīnā vēl 6.55, lai pa tukšām ielām 6 minūšu laikā jau būtu sporta klubā. Bet pēc tam mēs esam divi - ķermenis, kas dara visu, ko liek, un manas domas, kas domājas ritmiski kā mūzika. Patiesībā jau sports nav fiziska nodarbe, bet sava veida meditācija..