Eh, ātri gan darba spars plok...

Manējais noplaka - viens un divi...

Pēc romantiskajiem piedāvājumiem vakara pavadīšanas dažādošanai + darba rutīnas (atnākot uz darbu, vienmēr naivi domāju, ka darbs ir padarāms, un gluži kā gludināšana ir tikai jāsāk, bet atnākot un sākot strādāt, saprotu, ka ikdienas "mazais" darbiņš patiesībā ir neuzveicams kalmārs, ko tu tik apkaro un apkaro), mana strādātgriba ir krietni apdzisusi, un prātu nomoca domas, tādas kā - kad mēs beidzot sāksim svinēt kolēģa dzimšanas dienu, ko vilkt vakarā, vai rīt rītā censties aizvilkties līdz trenniņam, jeb nogalēt šo domu jau iedīglī, ļaujot sev ilgāk pagulēt...

Pavasaris, eh pavasaris...

OOO - super, sākam svinēt :)